Ja Baltijas reģions saskartos ar nopietnām problēmām, tās visām reģiona valstīm būtu jārisina kopīgi, lai gan ne visas no tām pieder pie NATO, intervijā ziņu aģentūrai BNS norādījis Zviedrijas aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists, kas aizvadītajā nedēļas nogalē bija ieradies vizītē Lietuvā.
"Ja kaut kas notiktu šajā mūsu Eiropas daļā, domāju, ka mēs visi tajā tiktu tā vai citādi ierauti. Tādēļ mums jāgatavojas situācijām, kur mums būs vajadzīga sadarbība, cieši kontakti un spējas darboties kopā," viņš uzsvēris.
Kā uzskata analītiķi, tieši Krievijas faktors pēdējo gadu laikā pamudinājis zviedrus aizvien pozitīvāk domāt par iespējamo dalību aliansē, lai gan Zviedrijas politiķi nav rosinājuši šā jautājuma apspriešanu.
Zviedrija, kas nepieder pie NATO un pati izraugās, kādās militārajās operācijās piedalīties, cieši sadarbojas ar Somiju, kas arī nav NATO dalībvalsts. Vienlaikus Zviedrija piedalās NATO programmā "Partnerattiecības - mieram" un cita starpā sūta savus karavīrus uz alianses misiju Afganistānā, kā arī piedalās ASV vadītajā koalīcijā pret grupējumu "Daesh" ("Islāma valsts").
Pēc Hultkvista teiktā, Zviedrijai ir būtiska sadarbība ar kaimiņvalstīm, jo tā ļauj vēl vairāk palielināt nacionālo armiju iespējas.
"Militārās nepievienošanās princips to pieļauj. Savu militāro doktrīnu mēs nemainām," viņš piebildis.
Jautāts, vai Zviedrija krīzes gadījumā sniegtu Lietuvai militāru palīdzību, ministrs atbildējis, ka nevēlas izteikt pieņēmumus par dažādiem scenārijiem, kuriem var būt ļoti daudz variantu.
"Taču svarīgākais šobrīd ir diskutēt, ko Lietuva, Latvija, Igaunija, Somija, Zviedrija, visas šīs valstis kopā var darīt šai jomā. Tas, ko mēs varam darīt, ir gatavoties, lai krīzi varētu pārvarēt kopā, bet vienlaikus arī pacelt latiņu augstāk, lai krīzes scenārijs tā arī nepiepildītos," spriedis Hultkvists.
Pērn Zviedrija rīkoja lielākās mācības Baltijas jūras reģionā ceturtdaļgadsimta laikā. Mācībās "Aurora" piedalījās aptuveni 20 000 karavīru no pašas Zviedrijas un vēl deviņām valstīm. Tās noritēja aptuveni tajā pašā laikā, kad Krievija un Baltkrievija rīkoja mācības "Zapad", kas savu mērogu un scenārija dēļ raisīja nopietnas bažas reģiona valstīs.
Kā pastāstījis Zviedrijas aizsardzības ministrs, viņa valsts arī palielinājusi savu zemūdeņu meklēšanas potenciālu kopš 2014. gada incidenta, kad pastāvēja aizdomas, ka Zviedrijas teritoriālajos ūdeņos iebraukusi Krievijas zemūdene.
2016. gada nogalē Zviedrijas karavīri pēc 11 gadu pārtraukuma atgriezās stratēģiski svarīgajā Gotlandes salā, bet pērnruden Zviedrija paziņoja, ka gatavojas par gandrīz miljardu eiro iegādāties ASV tāla darbības rādiusa pretraķešu aizsardzības sistēmas "Patriot".
2017. gadā Zviedrija arī paziņoja, ka pēc septiņu gadu pārtraukuma atsāk iesaukumu armijā. Šogad dienestu sāks aptuveni 4000 zviedru puišu un meiteņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
