Līdz 25. janvārim Lietuva iesniegs šos secinājumus starptautiskajai darba grupai, ko izveidojusi Eiropas Komisija un Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa. (ENSREG).
Kā paziņojusi Lietuvas Valsts kodoldrošības inspekcija (VATESI), Lietuva formulējusi vairāk nekā 100 aizrādījumu un jautājumu par Astravjecas AES noturību pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi.
Vienlaikus uzsvērts, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli, tādēļ paliek neatbildēts gan šis, gan citi Lietuvai būtiski jautājumi par ietekmes uz vidi novērtējumu, par būvdarbu un gaidāmās ekspluatācijas kvalitāti un drošības kultūras garantēšanu.
"Papildus jautājumiem, ko Lietuva uzdevusi iepriekš un uz kuriem Baltkrievija līdz pat šim laikam nav atbildējusi, stresa testu pārskats liecina, ka (..) Baltkrievijas AES projektam ir trūkumi, kas obligāti jānovērš līdz spēkstacijas pirmā energobloka iedarbināšanai," paziņojumā presei uzsver darba grupas vadītājs, VATESI priekšnieka vietnieks kodoldrošības jautājumos Sigits Šlepavičs.
Lietuviešu eksperti norāda, ka pārskatā nav pamatota AES noturība pret iespējamu smagas komerclidmašīnas nogāšanos un nav sniegtas garantijas, ka tiks nodrošināta neatkarīga ekstremālu situāciju pārvaldības sistēma. Šaubas raisa arī analīze par kodolspēkstacijas noturību pret iespējamu zemestrīci, kas balstīta uz 1997. gada datiem, turklāt šai jautājumā Baltkrievija dažādos dokumentos sniedz atšķirīgus rādītājus.
Stresa testos nav izvērtētas arī iespējamo mežu ugunsgrēku vai citu bīstamu parādību sekas, kā arī iespējamie plūdi, ko zemestrīces gadījumā varētu izraisīt triju uz Nēres upes celto aizsprostu sagrūšana.
Baltkrievijas iesniegtā stresa testu pārskata izvērtēšanā Lietuvā piedalījās VATESI, Lietuvas enerģētikas institūts, kompānija "VAE SPB", valsts uzņēmums "Ignalinos atomine elektrine" (IAE), Lietuvas ģeoloģijas dienests, Lietuvas hidrometeoroloģijas dienests, Ārlietu ministrija, Enerģētikas ministrija un Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aģentūra.
Stresa testus 2016. gadā veica būvdarbu ģenerāluzņēmējs - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" - meitasuzņēmums "Atomprojekt". Lietuvas valdība uzskata, ka stresa testi nesniedz atbildes uz visiem jautājumiem, jo nav veikti pilnā apjomā un pēc Eiropas metodoloģijas. Valdība pieprasījusi testu atkārtošanu, balstoties uz Eiropas metodoloģiju.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas šo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
