Atjaunojamā enerģija Eiropai – zaļš vairogs pret Krievijas ietekmi  (153)

Parīzē noslēgtā vienošanās nosaka, ka pasaules valstis kopīgi apņemas saglabāt globālo temperatūras pieaugumu zem 2 grādiem pēc celsija, salīdzinot ar laiku pirms industrializācijas , un cenšas to samazināt zem 1,5 grādiem. Šī apņemšanās gan neietver nekādus regulējošus mehānismus, un tikai katras valsts atbildība ir plānu izstrāde globālās sasilšanas samazināšanai.

Vēsturiskās vienošanās sarunu laikā 2016. gada nogalē Eiropas Komisija (EK) publiskoja astoņus priekšlikumus, kā Eiropas valstīm rīkoties, lai no savas puses izpildītu saistības. Tagad EP vairākas no tām rediģējis, aicinot dalībvalstis tās konkretizēt un pasteidzināt pāreju uz tīru enerģiju. EP apstiprināti "tīras enerģijas likumprojekti" dos zaļo gaismu sarunu uzsākšanai ar dalībvalstīm. To pieņemšana nepieciešama, lai pabeigtu Eiropas Enerģētikas savienības izveidi.

Luksemburgas eiroparlamentārietis un līdzziņotājs par tā dēvētās "tīrās enerģijas" likumprojektiem Klods Turmess "Delfi" norāda, ka EK plāni ir ne tikai pieticīgi, bet zinātnieki apstiprinājuši, ka, tos īstenojot, Parīzes vienošanās mērķi no Eiropas puses nekādi nebūtu izpildāmi. "Nākamā desmitgade ir izšķiroša, vai mēs cīņu ar klimata pārmaiņām zaudējam vai uzvaram," pārliecināts Turmess.

Otra ziņotāja par likumprojektiem Mišele Rivasi no Francijas "Delfi" skaidro, ka lielākās pretinieces ir Polija, Rumānija un Ungārija, kas ir izteikti atkarīgas no fosilajiem enerģijas avotiem, tostarp ievestiem. Polijā pat 80% no elektroenerģijas tiek saražots ogļu spēkstacijās. "Šīs valstis norāda, ka naudu, kas nepieciešama atjaunojamo elektrostaciju būvē, tās labprātāk tērētu, piemēram, skolām, bet tā ir īstermiņa domāšana," pauž Rivasi.

EP ieteikumos cita starpā paredzēts, ka nākamā pusotra gada laikā līdz 2019. gada jūlijam katrai dalībvalstij jāiesniedz EK nacionālos integrēto enerģētikas plānu tuvākajai desmitgadei, kā arī 30 gadu ilgtermiņa stratēģiju. Abi dokumenti tiktu pārstrādāti katrus piecus gadus, ņemot vērā sasniegto un citus apstākļus. EP aicina paaugstināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas patēriņā līdz 2030. gadam līdz 35%. Turklāt katrā jaunā plānā noteiktajiem mērķiem jābūt augstākiem par iepriekšējā plānā noteiktajiem.

Likumdošana paredz enerģiju padarīt dabai draudzīgu ne tikai ražošanā un mājsaimniecībās, bet arī transporta nozarē, kurā līdz 2030. gadam vismaz 12% katrā ES valstī patērētās enerģijas jānāk no atjaunojamajiem resursiem.

Lai valstu nacionālajiem plāniem būtu pamats, tiem jābalstās konsultācijās ar vietējo iedzīvotāju kopienām, pašvaldībām, pilsonisko sabiedrību, uzņēmējiem un sociālajiem partneriem, kā arī pētījumos par to rezultātu ietekmi uz vidi, veselību un ekonomiku. Tāpat tajos jāapskata iespējas sadarboties reģionāli ar citām valstīm

Tiesa, līdz ar izmaksām EP rosina paredzēt arī finanšu mehānismu jauno plānu atbalstam. Turmess norāda, ka no EP skatupunkta šādu finansējumu jāparedz struktūrfondu līdzekļos. Tas varētu būt īpaši svarīgi, lai, piemēram, Polijai palīdzētu no oglēm pāriet uz vēja enerģijas stacijām.

Rivasi skaidro, ka līdzās lielākiem projektiem iecerēts atbalstīt arī nelielus iedzīvotāju sagatavotus, piemēram, energoefektivitātes palielināšanu dzīvojamajos kvartālos.

Eiropas finansējums varētu palīdzēt cīnīties arī ar tā dēvēto elektroenerģijas nabadzību - samazināt to cilvēku skaitu, kuriem elektroenerģija ir pārāk dārga vai nav pieejama vispār. Rivasi norāda uz faktu, ka tieši tiem, kuri elektroenerģiju nevar atļauties, mājokļi parasti ir vissliktākajā stāvoklī. Šajā ziņā ES finansējums varētu nākt palīgā vietējām pašvaldībām, kā tas daudzviet jau notiek pašlaik, lai tās ekonomiski neaizsargātākajai sabiedrības daļai spētu piedāvāt energoefektīvas sociālās mājas, kurās enerģijas patēriņš ir zems un līdz ar to lēts.

EP rosina ikvienai valstij, arī Latvijai, kas jau šobrīd, galvenokārt pateicoties hidroelektrostacijām aptuveni 37% elektroenerģijas saražo no atjaunojamiem resursiem, visu laiku uzstādīt jaunus mērķus. "Attiecīgi jūsu mērķim kaut kad nākotnē jābūt 100% no atjaunojamiem resursiem ražota elektroenerģija. Uz to jāiet, izvērtējot iespējas, ik pēc pieciem gadiem uzstādot jaunus mērķus. Jūs esat labākā pozīcijā jau sākumā, jo citām valstīm nepieciešami daudz lielāki ieguldījumi," skaidro Rivasi.

Tam piekrīt arī Turmess. Viņš norāda, ka Latvija, kā arī Lietuva un Igaunija varētu būt starp pirmajām valstīm Eiropā, kas 100% elektroenerģijas saražo no atjaunojamiem resursiem. "Šodien jums lielāko pienesumu dod hidroelektrostacijas un biomasas koģenerācijas stacijas, bet jums lielisks resurss ir Baltijas jūra, kas dod iespēju izbūvēt efektīvus jūras un piejūras vēja parkus."

Turmes atklāj, ka Baltija jau šobrīd tiek uzlūkota kā reģions, no kura varēs "iepirkt statistiku", lai tādas valstis kā Luksemburga, Austrija un Čehija, kurām pāreja ir dārgāka un prasīs ilgāku laiku, varētu uzlabot savus rādītājus. "Patiesībā Igaunija un Lietuva to jau sākušas darīt, jo ir noslēgušas par to vienošanos ar manu valsti, Luksemburgu. Jūsu valstīm ir jāizmanto šī lieliskā iespēja ar biomasu, ūdeni un vēju ražot lētu elektroenerģiju, kuru tās var pārdot tālāk," stāsta Turmass.

Rivasi norāda, ka līdzās diskusijām par draudzību videi plāns paredz panākt arī Eiropas pašpietiekamību, atmetot enerģijas iepirkšanu no tādiem partneriem kā Krievija. Spēja ražot elektroenerģiju no Eiropā pieejamiem resursiem, pilnībā atrisinās enerģijas drošības jautājumus, viņa skaidro.

Turmess norāda, ka pilnīga energoneatkarība ir nākotne. "Dienā, kad Latvija saražos 100% elektroenerģijas no atjaunojamiem resursiem, tā vairs nebūs atkarīga no Krievijas gāzes. Tas pat attiecas arī uz Poliju. Tik vienkārši. Mēs to darām [izstrādājam likumprojektus] tikai tāpēc, lai uzlabotu Eiropas ģeopolitisko atrašanās vietu un samazinātu atkarību," viņš atklāj. "Šobrīd mēs tērējam miljardus par Krievijas gāzi un naftu, lai gan varētu radīt uzņēmumus un darbavietas Eiropā, īpaši Baltijas valstīs un Polijā," stāsta eirodeputāts.

Būdams ziņotājs, viņš arī rosinājis ne tikai izmantot struktūrfondus, lai palīdzētu valstīm ieviest atjaunojamo energoresursu elektrostacijas, bet arī Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļus. Patlaban ar to palīdzību izveidoti dažādi gāzes vadu un elektrolīniju savienojumi, un nākotnē tie noderēs, lai vēl ciešāk sinhronizētu Baltijas elektrotīklu ar pārējo Eiropu, un faktiski izbeigtu nepieciešamību iepirkt resursus vai elektroenerģiju no Krievijas.

Tāpat šie līdzekļi varētu finansēt, piemēram, kabeļu izbūvi starp jūrā esošām vēja elektrostacijām un krastu. "Kāpēc Padomju armijai bija bāze Kolkas ragā? Jo no turienes var salīdzinoši viegli aizbēgt uz Gotlandi. Kāpēc gan starp šīm savstarpēji tuvajām vietām ar dažādajiem elektroenerģijas tirgiem neizbūvēt elektrības kabeli un to vēl nepievienot kādam vēja parkam pa vidu? Es vēlētos ,lai Eiropas nauda finansētu šādus projektus," vīziju skaidro Luksemburgas eirodeputāts.