Pudždemons, lai izvairītos no tā, ka viņu aiztur Spānijas varasiestādes, devies trimdā uz Beļģiju, bet pirmdien ieradās Dānijā, lai piedalītos diskusijā universitātē Kopenhāgenā. Vēl piektdien viņš paziņoja, ka ir gatavs Kataloniju vadīt arī no Beļģijas. Viņš ir Katalonijas separātistu bloka vienīgais kandidāts uz reģiona premjerministra amatu.
Spānijas centrālā valdība ir brīdinājusi, ka paturēs tiešo Katalonijas pārvaldi, ja Pudždemons mēģinās panākt pārvēlēšanu amatā, atrodoties ārzemēs.
Pudždemona valdība 1. oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Uriols Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
