Spānijas iekšlietu ministrs Huans Ignasio Soido otrdien paziņojis, ka karavīri būs modri 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā, lai nepieļautu bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona atgriešanos Spānijā.
Ministrs uzsvēra, ka tiek darīts viss iespējamais, lai Pudždemons nevarētu ielavīties Spānijā pat paslēpies automašīnas bagāžniekā.
Pudždemons oktobrī aizbēga uz Briseli, lai izvairītos no aizturēšanas, kas viņam Katalonijas neatkarības centienu dēļ draud Spānijā.
Soido pauda bažas par Pudždemona nākotnes plāniem, norādot, ka nav iespējams paredzēt, ko tāds cilvēks, kā viņš, varētu nolemt darīt.
Pudždemons pirmdien solīja izveidot jaunu valdību Katalonijā pēc tam, kad Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Torrēns izvirzīja viņu reģiona premjerministra amatam.
Soido sacīja, ka policija un civilā gvarde strādā dienu un nakti, lai nepieļautu Pudždemona atgriešanos.
"Viņš bēg no Spānijas tiesām, un viņš nevar būt tas, kurš nosaka notikumu secību," sacīja ministrs.
Pudždemons vēlas tikt iecelts premjerministra amatā, atrodoties Beļģijā, bet Soido sacīja, ka tieslietu eksperti Katalonijas parlamentā secinājuši, ka oficiāla iecelšana amatā ar video zvana starpniecību nav iespējama.
Spānijas centrālā valdība uzskata, ka Pudždemons nevar pārvaldīt Kataloniju, ja pats atrodas citā valstī.
Pudždemona valdība 1. oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešas pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Uriols Žunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējo parlamenta sasaukumu zaudēja divus mandātus, izcīnot 70 no 135 deputātu vietām. Visvairāk balsu tomēr izcīnīja centriski liberālā partija "Ciudadanos" ("Pilsoņi"), kas atbalsta Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
