Krievijas Kultūras ministrija divas dienas pirms paredzētās pirmizrādes atsaukusi atļauju demonstrēt satīrisko kinofilmu "Staļina nāve", kurā atainota PSRS diktatoru pietuvināto loka cīņa par varu pēc viņa miršanas 1953. gadā.
Lēmums tapis zināms otrdien. Iepriekš Kultūras ministrijas juristi filmā saskatīja "ekstrēmisma pazīmes" un pieprasīja tās aizliegšanu, ziņoja "Radio Svoboda".
Pēc filmas noskatīšanās ministrijas speciālisti nonākuši pie secinājuma, ka filma veicina neiecietību un naidu, un pazemo Krievijas cilvēku godu. Tāpat kultūras speciālisti filmā saskatījuši padomju simbolikas – himnas un apbalvojumu – goda aptraipīšanu.
Kā norādīja Krievijas kultūras ministrs Vladimirs Medinskis, Krievijā cenzūras nav, bet nedrīkst smieties par "fašistus uzvarējušo valsti".
Filma "Staļina nāve" Krievijā izraisīja daudzu politiķu un ierēdņu asu reakciju. Tā Krievijas Sabiedriskās palātas pārstāvis Pāvels Požigailo filmas varoņus raksturoja kā "padebilus klaunus" un filmā saskatīja "provokāciju un sitienu pa komunistiem".
Viņš arī norāda, ka filmas demonstrēšana pirms Staļingradas kaujas 75. gadadienas ir zaimošana. Krievijas Komunistiskā partija filmu nosauca par "zemisku" un "kārtējo psiholoģiskā kara formu pret mūsu valsti".
Filmas režisors Armando Januči gan uzstāj, ka filma ir smieklīga un patiesa. "Staļina nāve" ir Lielbritānijas un Francijas kopražojums.
Kopš Vladimira Putina nākšanas pie varas Krievijā ir vērojama padomju pagātnes glorificēšana un totalitārā režīma noziegumu pret cilvēci pieminēšana tiek pieklusināta. Aptauju rezultāti liecina, ka valsts iedzīvotāji par visu laiku izcilākajām personībām uzskata Josifu Staļinu un Putinu.
Putins ir izvairījies no publiskas Staļina slavēšanas vai kritizēšanas, bet viņš ir atjaunojis padomju laika simbolus un koncentrējas uz padomju ēras sasniegumiem, nevis staļinisma noziegumiem. Kremļa kritiķi mēģinājumus spodrināt Staļina tēlu uzskata par daļu no Putina īstenotās demokrātijas graušanas.
Staļins tautas līmenī bieži tiek uztverts kā stingras valsts simbols, skaidro politiskais analītiķis un Pļehanova Universitātes rektora vietnieks Sergejs Markovs. "Lielākā sabiedrības daļa uzskata, ka destaļinizācijas aizsegā cilvēki vēlas iznīcināt Krievijas valstiskumu un tie, kas kritizē Staļinu, patiesībā grib iznīcināt Krieviju," stāsta Markovs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
