Noraidot korsikāņu prasības pēc autonomijas, Francija spēlējas ar uguni, brīdina Korsikas līderis  (13)

Viņš aicinājis Francijas prezidentu Emanuelu Makronu būt atvērtam dialogam, kad viņš nākamnedēļ ieradīsies vizītē Korsikā.

Pirms separātistu grupējumi 2014. gadā nolika ieročus, tie četrdesmit gadu laikā sarīkoja vairāk nekā 10 000 uzbrukumu, izraisot vismaz 40 cilvēku nāvi.

"Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados, kad nacionālistu kustība veidoja mazākumu un bija vardarbīga, kreisā un labā spārna valdības veda sarunas ar vīriem maskās (..), bet šodien, kad mēs pārstāv vairākumu un sakām, ka nav cita ceļa kā demokrātija, valdība negrib neko darīt," sacījis Simeoni.

"Tas ir nepieņemami," viņš piebildis, sniedzot interviju pie sava darba galda, aiz kura redzami Korsikas un Eiropas Savienības (ES) karogi, bet ne Francijas karogs.

Jau vēstīts, ka decembrī Korsikas reģionālo vēlēšanu otrajā kārtā pārliecinošu uzvaru izcīnīja nacionālisti, nostiprinot savu kontroli pār šo Francijas Vidusjūras salu. Nacionālisti savā priekšvēlēšanu kampaņā solīja cīnīties par lielāku autonomiju, bet ne par neatkarību.

Simeoni un Korsikas reģionālās likumdošanas sapulces - Korsikas Asamblejas - prezidents Žans Gijs Talamoni vēlas, lai līdzās franču valodai arī korsikāņu valodai tiktu piešķirts oficiālas valodas statuss, kā arī tiesības nobloķēt īpašumu pārdošanu personām, kas nav Korsikas iedzīvotāji.

Francijas valdība paziņojusi, ka ir atvērta zināmām pārmaiņām attiecībās ar Korsiku, kurai pašreiz ir mazāk tiesību nekā Katalonijai, taču ministri noraidījuši oficiālas valodas statusa piešķiršanu korsikāņu valodai un citas prasības, kurām ir liela simboliska nozīme.

Tas ir sadusmojis nacionālistu līderus, kuri aicinājuši korsikāņus sestdien iesaistīties protesta akcijā, kas tiek rīkota pirms Makrona ierašanās. Kā intervijā "Reuters" norādījis Simeoni, cilvēki viņam jautā - ja pat uzvara vēlēšanās nedod iespēju vest sarunas ar valdību, tad kāda jēga bijusi viņu ievēlēt.

Viņš uzsvēris, ka neatbalsta vardarbību kā risinājumu, taču brīdinājis, ka kādā brīdī daudzi cilvēki var sākt tā domāt.

Simeoni norādījis, ka tā neesot šantāža, bet aicinājums sniegt korsikāņiem politiskās un ekonomiskās iespējas, lai izvairītos ne tikai no politiskās vardarbības riska, bet arī citiem vardarbības veidiem, piemēram noziedzības jauniešu vidū.

Nacionālisti un arī analītiķi norāda, ka Korsika mūsdienās ļoti atšķiras no tās salas, kāda tā bija pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados, taču nav izslēgta iespēja, ka izolēti aktīvisti var sarīkot uzbrukumus.