Grieķijas galvaspilsētā Atēnās pie parlamenta ēkas svētdien norisinājās viens no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā. Pretēji iepriekšējām reizēm, kad cilvēki pulcējās ekonomisku apsvērumu dēļ, šoreiz iemesls ir kaimiņvalsts Maķedonijas vēlme starptautiski dēvēt sevi par Maķedoniju.
Oficiālos dokumentos joprojām par Bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju dēvētā valsts vēlas atmest liekvārdību nosaukumā, atvieglojot dokumentu aizpildīšanu un uzlabojot valsts tēlu. Arī pašreizējais premjers Aleksis Ciprs nolēmis panākt kaimiņvalstij pretī, izbeidzot desmitgadēm ilgušo strīdu un nostiprinot labas attiecības ar ziemeļu robežvalsti.
Turklāt strīda drīzāku atrisinājumu vēlas arī ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija un dažādas Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis, atzīmē "Politico". Šī iemesla dēļ Ciprs iecerējis sarīkot referendumu par šo jautājumu un uzsācis starpvaldību diskusijas par to, kā nākotnē dēvējama Maķedonija.
Savukārt divas trešdaļas grieķu iestājas pret Maķedonijas Republikas dēvēšanu par Maķedoniju. Šī iemesla dēļ svētdien sarīkots plašs protests, kuram speciāli esot organizēti 2500 autobusi, lai Atēnās nogādātu cilvēkus no visām valsts malām. Tiek lēsts, ka demonstrācijā pie parlamenta piedalījušies vairāki simti tūkstoši cilvēku, raksta "Greek Reporter". Līdzīgā protestā Salonikos ieradās ap 100 000 cilvēku.
Lai gan protesta organizatori aicināti ierobežot radikālo grupējumu klātbūtni, lai vērienīgais pikets nepārvērstos grautiņos, pa dienu pie parlamenta novērots liels skaits dažādu nacionālistu organizāciju pārstāvju. Drošības pēc svētdien Atēnās slēgtas vairākas metro stacijas, kas atrodas vistuvāk parlamentam.
Strīda aizsākumi meklējami pēc Otrā pasaules kara, kad Dienvidslāvijas ietvaros tika izveidota Maķedonijas Sociālistu Republika. Pēc 1991. gada valsts kļuva par neatkarīgu republiku, taču Grieķijas ziemeļdaļā dzīvojošie grieķi iebilda pret Maķedonijas vārda izmantošanu tās nosaukumā bez kāda papildus apzīmējuma, piemēram, "Ziemeļu Maķedonija".
Grieķijas Maķedonijas reģionā dzīvojošos izsenis dēvē par maķedoniešiem, bet viņiem nav nekā kopēja ar slāvu izcelsmes maķedoniešiem 40. gados izveidotajā republikā. Tāpat Grieķi ir neapmierināti, ka slāvu Maķedonijas republika aktīvi izmanto senās Maķedonijas simbolus, piemēram, Grieķijas Maķedonijas seno simbolu Verginskas zvaigzni, un atsaucas uz vēsturi, tostarp 5. gadsimtā pirms mūsu ēras šo reģionu pakļāvušo Maķedonijas Aleksandru, lai gan slāvi reģionā ieceļoja tikai mūsu ēras 6. gadsimtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
