Ar jaudīgu lāzeru un dronu palīdzību zinātnieki Gvatemalas džungļus uzgājuši milzīgu maiju metropoli, apliecinot, ka to civilizācija bijusi daudz attīstītāka un plašāka nekā līdz šim uzskatīts, atsaucoties uz "National Geographic", ziņo "Vice".
Jaunatklātajā pilsētu tīklā apzinātas aptuveni 60 000 cilvēku veidotas būves – piramīdas, mājas, kanāli, lielceļi, pazemes raktuves un citas. Šīs drupas atrastas zem bieza un blīva tropisku džungļu klājuma Maiju Biosfēras rezervāta teritorijā, kura platība ir aptuveni 21 600 kvadrātkilometri jeb gandrīz trešdaļa no Latvijas teritorijas.
Pilsētas drupas uzietas, izmantojot tā dēvēto attālināto uztveršanas tehniku "LiDAR", maiju kultūras un vēstures organizācijai "PACUNAM Foundation" piesaistot starptautisku zinātnieku komandu. Tehnoloģija ir līdzīgā kā kuģu eholote, tikai te kuģus aizvieto lidaparāti, bet skaņas viļņus – lāzeri, ļaujot iegūt trīsdimensionālu zemes seguma attēlu (titulbildē - pa kreisi džungļu segums, pa labi tā pati vieta bez augu seguma). Tehnoloģija izrādījusies ārkārtīgi noderīga, jo lāzeri spēj izlauzties cauri biezai veģetācijai. Kopumā ar "LiDAR" tehniku izpētīta teritorija vairāk nekā 2100 kvadrātkilometru jeb aptuveni Madonas novada platībā.
Rezervātā atrodas arī vairums līdz šim zināmo maiju pilsētu mūsdienu Gvatemalas teritorijā. Viena no tādām ir Tikala (kartē zemāk), kas bijusi galvaspilsēta vienai no varenākajām maiju valstīm, un bija vietējais centrs no mūsu ēras 3. līdz aptuveni 10. gadsimtam. Jaunais atklājums liecina, ka zinātniekiem patlaban zināma tikai niecīga daļa no maiju civilizācijas varenā pilsētu un valstu tīkla.
Ņemot vērā apbūvi, zinātnieki lēš, ka maiju civilizācija savos ziedu laikos, kas varēja būt ap mūsu ēras 800. gadu, varējusi uzturēt 10 līdz 15 miljonus cilvēku. Citu būvju starpā atklātas arī terases lauksaimniecības kultūru audzēšanai un uzbērti ceļi, lai izvairītos no to applūšanas lietus sezonās, kas zinātniekiem dod iemeslu domāt, ka maiju civilizācija bijusi attīstītāka nekā sākotnēji uzskatīts.
"Pētījumu datos atklājās veselas pilsētas, par kurām nemaz nezinājām. Vēl jāizpēta tūkstošiem kvadrātkilometru un tajos būs simtiem pilsētu, par kurām mēs neko nezinājām, es jums to garantēju," medijam atklājis viens no pētījuma vadītājiem Francisko Estrada Beli.
Ņemot vērā, ka "LiDAR" tehnoloģija ir jauna, un nupat tikai ar to veikti pirmie arheoloģiskie pētījumi Gvatemalā, Belizē un Kambodžā, paredzams, ka tuvākajos gados sekos vēl vairāki vēsturiski atklājumi. Arī šajā kultūrvēsturiskajā dabas rezervātā pētījumu apvidu zinātnieku komandai paredzēts vismaz septiņkāršot, norāda "National Geographic".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
