Maķedonijas premjers žurnālistiem paziņoja, ka valdība ir gatava papildināt valsts nosaukumu ar ģeogrāfisku apzīmējumu. Plašāk paskaidrot Zaevs atteicās, norādot, ka viņš nevēlas kaitēt notiekošajām sarunām ar Grieķiju par šo jautājumu. "Es vēlos, lai sarunu process būtu veiksmīgs," viņš piebilda.
Strīds par Maķedonijas nosaukumu pastāv kopš 1991. gada, kad Maķedonija pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, un ir saindējis kaimiņattiecības ar Grieķiju. Grieķija liedz šai valstij tiesības saukties par Maķedoniju, kas ir arī Grieķijas ziemeļu reģiona nosaukums. Šī strīda dēļ Grieķija ir bloķējusi Maķedonijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Sarunas par šī strīda atrisināšanu bez panākumiem ilgušas jau vairāk nekā 20 gadus, taču vasarā attiecības abu valstu starpā nedaudz uzlabojās, kad Maķedonijā pie varas nāca sociāldemokrāti un premjera amatā stājās Zorans Zaevs. Viņš acīmredzot ir apņēmies pārvarēt Grieķijas pretestību Maķedonijas centieniem iestāties NATO un ES.
Grieķija un Maķedonija janvārī paziņoja, ka intensīvi strādā pie gadu desmitiem ilgā strīda par Maķedonijas nosaukumu atrisināšanas. Iespējams, ka Skopje piekritīs nomainīt valsts nosaukumu no Maķedonijas Republikas uz versiju, kas būtu Atēnām pieņemamāka, piemēram, Ziemeļmaķedoniju vai Jaunmaķedoniju.
Atēnu ielās svētdien izgāja apmēram 140 000 cilvēku, lai protestētu pret Grieķijas valdības centieniem panākt izlīgumu strīdā par Maķedonijas nosaukumu. No visas valsts Atēnās ieradušies vairāki tūkstoši autobusu ar protestētājiem, bet daudzi citi uz vērienīgo mītiņu ieradās ar prāmjiem no Grieķijas salām. Protestu dēļ pilsētas centrā tika traucēta satiksme.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
