Krievija turpinās izmantot militārus līdzekļus, lai iebiedētu Baltijas valstis, paziņojis Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests.
Dienests ceturtdien publicēja ikgadējo ziņojumu "Igaunija un starptautiskā drošības vide". Ziņojumā teikts, ka vienīgais draudu avots Igaunijas un citu Baltijas jūras reģiona valstu neatkarībai ir Krievija, tomēr uzsvērts - risks, ka 2018. gadā varētu notikt Krievijas tiešs militārs uzbrukums NATO dalībvalstīm, ir zems.
"Krievijā valda autoritārs režīms, kas par svarīgāko uzdevumu uzskata politisko dominēšanu kaimiņvalstīs, tādēļ Krievija arī turpmāk veiks militārus pasākumus spiediena izdarīšanai iebiedēšanas nolūkos pret Igauniju, Latviju un Lietuvu," norādīts ziņojumā.
"Autoritāram režīmam raksturīgas izkropļotas briesmu realitātes apstākļos nevar pilnībā izslēgt, ka Krievijas varasiestādes veiks stratēģiski aplamu aprēķinu un nolems, ka NATO kolektīvā aizsardzība nedarbojas," atzīts ziņojumā.
Dienests piebilda, ka Krievijas militārajos plānos atsevišķi netiek aplūkota Igaunija, Latvija un Lietuva, bet Eiropa un NATO tiek uzlūkota kā vienots veselums.
Kā piemēru dienests piemin Krievijas vērienīgās militārās mācības "Zapad - 2017", kurās Krievijas bruņotie spēki trenējušies karam pret NATO Eiropā un, kā parasti, pret NATO vērsto militāro mācību centrā bija operācija uzbrukumam Igaunijai, Latvijai, Lietuvai un Polijai.
"Mācību laikā Krievijas bruņotie spēki izgāja visus plaša mēroga kara posmus - Krievijas militāra iejaukšanās, atbildot uz "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā, tās eskalācija konvencionālā karā ar NATO un beigās konflikta "atvēsināšana" ar kodolieroču palīdzību," rakstīts dienesta ziņojumā.
"Ar militārajām mācībām saistītā Krievijas rīcība kopumā parāda, ka valsts vadība neievēro starptautisko līgumu un tiesību pamatā esošās pamatvērtības, tostarp caurskatāmības un uzticības palielināšanu," norādīja dienests. Tas arī pievērsa uzmanību faktam, ka uz sešām dienām pieteiktās mācības patiesībā ilgušas sešas nedēļas. Krievijas medijos mācību mērogs tika ievērojami sagrozīts.
Dienests paziņoja, ka pretstāve NATO kā scenārijs tiek izmantots vairumā Krievijas bruņoto spēku mācību.
"Lai arī programmas un scenāriji daudz nemainās, pateicoties bruņojuma atjaunināšanai, Krievijas bruņotajiem spēkiem ar katru mācību ciklu izdodas aizvien detalizētāk izmēģināt militārās operācijas - agrāk kartē vairākkārt izmēģinātie elementi tiek pārnesti apvidū," skaidrots ziņojumā.
"Baltijas jūras reģions Krievijai ir pats svarīgākais militārā ziņā, jo šeit atrodas pati garākā Krievijas robeža ar NATO dalībvalstīm. Līdzās regulārām militārām mācībām Krievijas bruņotie spēki jau apmēram desmit gadus konsekventi nostiprinās šajā reģionā ar modernu militāro tehniku, kā arī veido jaunas apakšvienības un vadību. Šī tendence turpinājās arī 2017. gadā," norādīts ziņojumā.
Dienests paziņoja, ka pērn Kaļiņingradas apgabalā tika dislocēta pirmā jauno iznīcinātāju Su-30M grupa, bet Rietumu kara apgabalā tika nokomplektētas jaunas divīzijas un izveidota infrastruktūra, savukārt šogad Krievijas Baltijas jūras kara flote saņems pirmās divas "Karakurt" klases korvetes. Šo karakuģu bruņojumā būs jaunās spārnotās raķetes "Kalibr", kas ļauj uzbrukt mērķiem uz zemes 2500 kilometru attālumā.
"Novērtējot Krievijas militārās spējas, jāņem vērā arī Krievijas bruņoto spēku vājās vietas. Krievijas bruņotajiem spēkiem joprojām raksturīga nolaidība, korupcija un zagšana. Lai arī ekonomisko problēmu dēļ valstī aug militārā dienesta kandidātu skaits, pagājušajā gadā pieauga arī disciplināro pārkāpumu skaits, kas liecina par jauniesaukto zemo morāli. Pastiprinoties ekonomiskajām grūtībām un ar tām saistītajai izdevumu samazināšanai un inflācijai ietekmējot bruņoto spēku budžetu, šīs problēmas un spriedze tuvākajā nākotnē, visticamāk,. tikai pieaugs," prognozēja dienests.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
