Bijušā Katalonijas premjerministra Karlesa Pudždemona centieni atgūt amatu un pārvaldīt Spānijas reģionu no Beļģijas var kaitēt Madrides un Briseles draudzīgajām attiecībām, brīdinājis Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss.
Pudždemona valdība 1.oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjers Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Spānija izdeva Eiropas orderi Pudždemona aizturēšanai, bet vēlāk to atcēla, paskaidrojot, ka tas tikai sarežģīs izmeklēšanu pret Katalonijas separātistu līderiem, kuri apsūdzēti par dumpi, kūdīšanu un līdzekļu izšķērdēšanu.
"Teorētiski, viņš Beļģijā var dzīvot normālu dzīvi," intervijā ziņu aģentūrai AFP sacīja Dastiss. Taču, ja viņš vēlas pārvaldīt Kataloniju no attāluma, tad Spānijai kādā brīdī, bez šaubām, vajadzēs izvērtēt, vai tas nekaitē abu valstu draudzīgajām attiecībām, norādīja ministrs. "Skaidrs, ka politiski tā nav patīkama situācija Spānijas valdībai vai Beļģijas," norādīja Dastiss.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti ieguva absolūto vairākumu, un Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam izvirzīja Pudždemonu. Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa brīdinājusi, ka Pudždemonam jābūt klāt Katalonijas parlamenta sēdē, lai viņš varētu tikt no jauna iecelts reģiona premjera amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
