Somijas prezidents Sauli Nīniste pavēstīja, ka Somija ir gatava piedalīties ANO miera uzturēšanas misijā Donbasā, ja tiks pieņemts attiecīgs lēmums. Pēc viņa teiktā, konflikts Donbasā ir visnopietnākā problēma Eiropā un ja ir iespēja to atrisināt, tad Somijai tajā ir jāpiedalās.
Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs paziņoja, ka Baltkrievija ir gatava nosūtīt savus miera uzturētājus, "ja tas būs pieņemami visām konfliktā iesaistītajām pusēm". Ministram konferences gaitā bijusi tikšanās ar ASV īpašo sūtni Ukrainas jautājumos Kurtu Volkeru.
Makejs atgādināja, ka Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko piedāvājis izvietot Donbasā baltkrievu miera uzturētājus jau 2014.gada oktobrī.
"Diemžēl šobrīd organizēt šo iniciatīvu ir krietni grūtāks darbs, nekā tas bija pirms trim gadiem," norādīja ministrs.
Jautājums par "zilo ķiveru" izvietošanu konflikta zonā ticis apspriests vairākkārt. 2017.gada septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ierosināja izvietot miera uzturētājus līdzās līnijai, kas nošķir konflikta puses.
Dažādus projektus ierosinājušās ASV, Eiropas valstis un Ukraina.
Krievija 2014. gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014. gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
