Kamēr vairumu pasaules valstu satrauc globālā sasilšana, kas izraisījusi ūdens līmeņa celšanos pasaules okeānos un jūrās, apdraudot lielu skaitu piekrastēs izvietoto lielpilsētu, Indonēzijas galvaspilsētai ir dubulta problēma – Džakarta ir ātrāk grimstošā pilsēta pasaulē, raksta "Vice".
Problēma ir tik akūta, ka līdz 2030. gadam jeb aptuveni 12 gadu laikā puse no pilsētas būs applūdusi. Lai ar to cīnītos, pilsētas vadība jau būvē aptuveni astoņus miljardus eiro vērtu jūras sienu, lai regulētu ūdens pieplūdi. Tomēr arī tā ir tikai pagaidu risinājums, jo pēdējo dažu desmitgažu laikā atsevišķas pilsētas daļas ir nogrimušas par trim metriem un vietām grimšanas ātrums ir pat nepilni 20 centimetri gadā. Tas savukārt jūtams ikgadējās lietus sezonas laikā, kad jau tagad daļa Džakartas applūst (galerijā zemāk).
Turklāt problēma nav kāda īpatnēja dabas parādība, bet pašu pilsētas iedzīvotāju masveidīgā pazemes ūdens rezervuāru tukšošana. Tā kā megapole vēsturiski celta purvājā, tas veicina pilsētas grimšanu.
Situāciju apgrūtina tas, ka vienīgie risinājumi ir ārkārtīgi dārgi un nepopulāri pašu džakartiešu vidū. "Vienīgais risinājums ir evakuēt četrus līdz piecus miljonus iedzīvotāju vai izbūvēt šo jūras dambi, kas dos 20 līdz 50 gadus problēmu atrisināšanai," medijam norāda nīderlandiešu hidrologs DžanDžaps Brinkmans, kurš meklē dižķibelei risinājumus.
Vairums pilsētnieku nemaz nevēlas pamest pilsētu par spīti kaut kad netālā nākotnē gaidāmajiem draudiem. Turklāt, neatkarīgi no tā, ka daļai pilsētnieku jāpārceļas, jau šobrīd pilsētplānotājiem jāsāk pārdomāt lielpilsētas infrastruktūras pārbūve laikam pēc tās daļējas applūšanas, taču šo plānu realizācija prasīs gadus.
Džakartā dzīvo nepilni desmit miljoni, bet tās tiešā apkārtnē vēl aptuveni 20 miljoni cilvēku.