Maskava traucē tam, lai varētu īstenoties Sīrijas valdības vienošanās ar kurdiem par valdībai lojālo bruņoto formējumu izvietošanu kurdu kontrolētajā Afrīnas reģionā, kas jau mēnesi pakļauts Turcijas uzbrukumam, sacīja kurdu amatpersona.
"Sarunas šobrīd notiek jau nedēļu, bet krievi liek šķēršļus, lai nepieļautu šīs vienošanās īstenošanu," ziņu aģentūrai DPA telefonsarunā apliecināja Afrīnas vietējās padomes loceklis Suleimans Džaafars.
"Mums ir nopietna informācija, ka Krievijai devusi Turcijai "zaļo gaismu" Afrīnā iznīcināt visu," viņš sacīja.
Kurdu amatpersona arī deva mājienu par koordināciju Krievijas un ASV starpā.
"Šķiet, ka abas superlielvalstis [ASV un Krievija] atļāvušas Turcijai uzbrukumā Afrīnai gūt uzvaru," viņš piebilda.
Atbilstoši mediju ziņām Damaskas un kurdu līgums paredz, ka valdības bruņotie formējumi palīdzēs kurdiem atvairīt Turcijas uzbrukumu.
Turcija 20. janvārī sāka ofensīvu Sīrijas ziemeļrietumos pret kurdu kontrolēto Afrīnas reģionu, lai padzītu ASV atbalstīto Sīrijas kurdu kaujinieku grupējumu Tautas aizsardzības vienības (YPG).
Ankara uzskata YPG par teroristiem un Turcijas kurdu bruņoto separātistu grupējuma Kurdistānas Strādnieku partijas (PKK) atzaru, savukārt ASV atzinušas YPG par efektīvāko spēku sauszemes operācijās pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts" Sīrijā.
Lai arī Sīrijas prezidenta Bašara al Asada spēki un YPG lielākoties ir izvairījušies no tieša konflikta, abas puses ik pa laikam ir iesaistījušās sadursmēs, un tām ir atšķirīgs redzējums par valsts nākotni.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011. gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem. Saskaņā ar dažu opozīcijas aktīvistu aplēsēm kopējais upuru skaits jau pārsniedzis 400 000.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
