Ķīna vēlas kļūt par līderi bezpilota kuģu attīstīšanā un šim nolūkam aptuveni 225 jūras kvadrātjūdžu (aptuveni 770 kvadrātkilometru) platībā iecerējusi atvērt Vanšanas Jūras pārbaužu poligonu uz austrumiem no Makao, ziņo "Popular Science".
Poligons ietvers jūru un Vanšanas arhipelāga salas Lindinas līcī, kam pieguļ vienas no pasaulē lielākajām ostām – Gondžou, Šendžeņa un Honkonga. Šajā teritorijā ir ļoti aktīva kuģu satiksme, un tās pārvēršana par robotkuģu izmēģinājumu poligonu nozīmēs to aprīkot ar jaunakājām satelītnavigācijas, optiskās novērošanas, sonārajām un datu pārsūtīšanas tehnoloģijām.
Vanšanā notiks autonomās kuģu vadīšanas, tostarp spējas izvairīties no šķēršļiem pārbaudes. Jau šobrīd Ķīnas universitātēs un privātos uzņēmumos pēc valdības pasūtījuma tiek izstrādātas bezpilota laivas, ar kurām šīs pārbaudes veikt. Turklāt testi Vanšanā ļaušot izstrādāt tehnoloģiju standartus, pēc kuriem turpmāk vadīties, sertificējot bezpilota ūdens transportlīdzekļus, iespējams pat nosakot nākotnes standartus globāli.
Viens no galvenajiem poligona izmantotājiem būšot Vuhanas Universitāte, kurā tiek īstenots vairums ar jūras tehnoloģijām saistīto atklājumu un izgudrojumu. Tā līdz šim aktīvi piedalījusies arī elektromagnētisko ieroču un lidmašīnas bāzeskuģu tehnoloģiju izstrādē.
Ķīna šobrīd ir vadošā jūras kuģu būvētāja pēc to tonnāžas, bet jaunās tehnoloģijas ļaus tai konkurēt ar Dienvidkoreju un Japānu arī to vērtības ziņā, atzīmē medijs.
Turklāt ņemot vērā, ka kuģu transporta uzturēšanā tieši apkalpe veido vienas no lielākajām izmaksām, bezpilota kuģi tiek uzskatīti par visai netālu nākotni.
Pērn vasarā Kopenhāgenas ostā "Rolls Royce" testa braucienā demonstrēja pirmo bezpilota komerciālo kravas kuģi. Savukārt militāro bezpilota kuģu laukā pirmie testus sāka amerikāņi – kopš 2016. gada noris aktīvi ASV Aizsardzības departamenta nākotnes militāro tehnoloģiju izstrādes atzara DARPA ("Defense Advanced Research Projects Agency") radītā bezpilota zemūdeņu meklēšanas kuģa "Jūras mednieks" ("Sea Hunter") testi.