Kodoldegvielu Astravjecas AES reaktoram Baltkrievija cer saņemt novembrī  (8)

"Mums jāveic virkne tehnoloģisku operāciju, lai 2019. gada februārī varētu nonākt līdz fiziskai reaktora palaišanai - ielādēt kodoldegvielu un sākt izmēģinājumus," viņš sacījis žurnālistiem Astravjecā.

Pēc viceministra teiktā, 2019. gada vasarā kodolspēkstaciju iecerēts pieslēgt kopējam pārvades tīklam un pēc tam pakāpeniski palielināt jaudu, lai līdz nākamā gada nogalei AES pirmo energobloku nodotu ekspluatācijā.

Krievijas valsts kodoldegvielas ražotājkompānija TVEL decembra beigās ar Baltkrieviju parakstīja līgumu par abu Astravjecas AES energobloku apgādi ar kodoldegvielu. Līguma saturs netiek izpausts.

Mihadjuks pastāstījis, ka šobrīd AES būvlaukumā strādā vairāk nekā 6000 cilvēki un viņu skaits "tiks palielināts saskaņā ar plānoto darbu grafiku", vienlaikus pievēršot lielu uzmanību stingrai drošības kontrolei.

Viņš arī norādījis, ka Minska no Eiropas Komisijas (EK) saņēmusi aptuveni 500 jautājumus par Baltkrievijas iesniegto Astravjecas AES stresa testu ziņojumu, un martā Baltkrievijā gaida ierodamies 22 ekspertus no 17 valstīm.

Stresa testus 2016. gadā veica būvdarbu ģenerāluzņēmējs - Krievijas valsts atomenerģētikas korporācijas "Rosatom" - meitasuzņēmums "Atomprojekt". Ziņojumu Baltkrievija Eiropas Komisijai iesniedza novembrī, un galīgais EK vērtējums paredzēts jūnijā.

Lietuva no savas puses noformulējusi vairāk nekā simts aizrādījumu un jautājumu attiecībā uz Astravjecas AES noturību pret pret dažādu ekstremālu parādību ietekmi, īpaši norādot, ka Baltkrievijas pārskatā nav aplūkots Lietuvai svarīgākais jautājums par spēkstacijas būvlaukuma vietas izvēli.

Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas - Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. Arī no Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir tikai aptuveni 110 kilometri.

Spēkstacijā tiks darbināti dvi Krievijā projektēti VVER tipa kodolreaktori, katrs ar 1200 megavatu jaudu. Baltkrievija cer, ka otrais reaktors sāks darboties 2020.gada vidū.

Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka par Astravjecas AES projektu ir nobažījusies visa Eiropa. Lietuvas Seims pērn 15.jūnijā vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas Republikas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību.

Minska noraida Lietuvas pārmetumus, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.