Jau iepriekš medijos Sīrijas pilsoņu kara kontekstā izskanējušais "Vagner" vārds īpaši aktuāls kļuva pēc ziņām, ka ASV vadītās koalīcijas uzlidojumā Sīrijā gājuši bojā krievu algotņi.
ASV 7. februārī deva triecienu pa Sīrijas prezidenta Bašara al Asada pusē karojošajām vienībām Deir ez Zoras provincē, kad tās sākušas uzbrukumu ASV atbalstītājām "Sīrijas Demokrātisko spēku" pozīcijām, domājams, ar mērķi iegūt naftas pārstrādes rūpnīcu un melnā zelta ieguves vietas.
Saskaņā ar ASV aplēsēm īsi pēc uzbrukuma atvairīšanas triecienā gājuši bojā aptuveni 100 kaujinieki. Drīz pēc tam medijos sāka parādīties ziņas, ka triecienā cietušās Asada atbalstītāju vienības patiesībā bija Krievijas algotņi. Bojāgājušo algotņu skaits dažādos avotos svārstās no dažiem indivīdiem līdz vairākiem simtiem.
Aģentūra "Reuters", atsaucoties uz vairākiem avotiem, ziņoja par aptuveni 100 nogalinātiem un ap 200 ievainotiem algotņiem, kuri ar lidmašīnām nogādāti ārstēties uz četriem militārajām hospitāļiem Krievijā.
Krievija savu saistību ar Sīrijā notikušo incidentu noliedz. Ārvalstu mediji gan norāda, ka gan Kremlis, gan Asads par algotņu plānoto uzbrukumu esot zinājuši. Kremlis pēc ziņām par nogalinātajiem algotņiem komentēja, ka tam nav informācijas par bojāgājušiem krieviem, bet režīma atbalstītāji karojuši pret incidenta vietā nemaz neesošo grupējumu "Daesh".
Taču nākamajās dienās žurnālisti un tīmekļa izmeklētāji identificēja vairākus Sīrijā bojāgājušus algotņus. Tam sekoja Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojums, ka ASV triecienā "varētu būt gājuši bojā" pieci Krievijas pilsoņi, kas nav karavīri.
Vēlāk 20. februārī Ārlietu ministrija atzina, ka Sīrijā ievainojumus guvuši vairāki desmiti Krievijas un citu NVS valstu pilsoņi, kas Sīrijā atradušies "pēc pašu vēlēšanās un ar dažādiem mērķiem", uzsverot, ka tie nav Krievijas karavīri.
Tikmēr Krievijas portāls "Republic" ziņo, ka algotņi no "Vagner" Sīrijas pilsoņu karā piedalās jau vairākus gadus. Kompānijas rīcībā ir vairāk nekā 3600 kaujinieku, no avotiem uzņēmumā, Aizsardzības ministrijā un Federālajā drošības dienestā (FDD), uzzinājis portāls.
Kopš Krievijas oficiālās militārās operācijas sākuma (2015. gads) "Vagner" darbība Sīrijā ir izmaksājusi ap 17,4 miljardiem rubļu (2,5 miljardi eiro), ziņo "Republic".
Šajā summā ietilpst algas, kompensācijas par ievainojumiem, izmaksas bojāgājušo ģimenēm, kā arī ēdināšanas un karotāju apgādes izdevumi.
Kāda Sīrijā krituša "Vagner" algotņa māte BBC krievu valodas dienestam atklāja, ka bojāgājušā dēla ķermenis pie viņas nogādāts kopā ar piecu miljonu rubļu (71 tūkstotis eiro) lielu kompensāciju skaidrā naudā. Ierindas algotņi saņemot lielāku algu nekā Krievijas armijas piloti, rakstīja "Fontanka".
Ar algotņu uzņēmuma finansēšanu nodarbojoties par "Putina pavāru" dēvētais uzņēmējs Jevgēnijs Prigožins.
"Delfi" jau ziņoja, ka Prigožina vārds tiek saistīts arī ar uzņēmumu "Euro Polis", kuram ir intereses Sīrijas naftas ieguves nozarē. Šī firma esot vienojusies atgūt un apsargāt Asada spēku nekontrolētās naftas ieguves vietas Sīrijā, par to saņemot 25% no naftas un gāzes ienākumiem.
Savukārt pati kompānija "Vagner" nekur nav oficiāli reģistrēta, turklāt Krievijā algotniecība ir krimināli sodāma. Taču šāda algotņu izmantošana ļauj Krievijai veikt operācijas un noklusēt patieso Sīrijā bojāgājušo krievu skaitu, jo tā nav oficiāla armija, par ko jāatskaitās.
"Vagner" izveidota uz 2013. gadā Sīrijā karojoša "Slāvu korpusa" bāzes, ko komandējis rezerves apakšpulkvedis Dmitrijs Utkins ar kaujas segvārdu Vāgners. No 2014. gada pavasara kompānija darbojās Ukrainai piederošajā Krimā un Luhanskas reģionā, jau 2016. gadā izpētīja portāls "Fontanka". Pēc tam vienība nosūtīta uz Sīriju.
2014. gadā Utkins sācis komandēt atsevišķu vienību, kas ieguvusi "Vagner" nosaukumu. Šī formējuma eksistenci apstiprina Krievijas prezidenta Vladimira Putina parakstīti dokumenti, uzzinājis medijs.
No saviem avotiem žurnālisti noskaidrojuši, ka par dienestu Ukrainā un Sīrijā "Vagner" kaujinieki saņem valsts apbalvojumus. Medija rīcībā nonākušas fotogrāfijas ar ordeņiem un to apliecinājumiem. Arī pats Utkins ir nofotografēts pieņemšanā pie Putina Kremlī.
Krievija Sīrijas pilsoņu karā aktīvi un atklāti ir iesaistījusies kopš 2015. gada un atbalsta prezidenta Bašara al Asada spēkus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
