ASV prezidentam Donaldam Trampam "patiktu likums, kas ļautu izpildīt nāvessodu visiem narkotiku dīleriem", atsaucoties uz mediju "Axios", vēsta "Vice". Prezidentam pietuvināti avoti norāda, ka vienlaikus viņš izteicis nožēlu, ka tik smagus sodus ASV likumdošana nepieļauj.
Kopumā četri dažādi avoti, kuri saprotamu iemeslu dēļ vēlējušies saglabāt anonimitāti, norādījuši, ka Tramps pielīdzina narkodīlerus sērijveida slepkavām. "Viņš bieži joko par narkotiku pārdevēju nogalināšanu. Viņš saka: "Ziniet, ķīniešiem un filipīniešiem nav narkomānu problēma. Viņi tos vienkārši nogalina"," medijam atklājusi viena amatpersona.
Ķīnā, kur tiek izpildīti visvairāk nāvessodu pasaulē, patiešām narkotirgoņi bieži saņem nāvessodu.
Arī Filipīnu prezidents Rodrigo Duterte pagājušajā vasarā uzsācis asiņainu karu pret narkokarteļiem, kura laikā jau nogalināti vairāki tūkstoši pārdevēju, lietotāju, kā arī nereti nevainīgi iedzīvotāji, jo, kā norāda cilvēktiesību organizācijas, apsūdzības bieži nemaz netiek izmeklētas. Pēc tam, kad Starptautiskā krimināltiesa paziņoja, ka uzsākusi izmeklēšanu pret Duterti par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem viņa izvērstās kampaņas dēļ, Tramps publiski paziņoja, ka viņam ar Filipīnu līderi ir "lieliskas attiecības".
Baltā nama aktīvākais cīnītājs ar atkarībām un Trampa ciešs sabiedrotais Kelījans Konvejs "Axios" skaidrojis, ka prezidents stingri nodalot tos, kas paveic mazus noziegumus un tos, kuri "dzīvojamos rajonos iepludina tūkstošiem nāvējošas fentanila devas, kas ir atbildīgas par daudziem mirušajiem vienā nedēļas nogalē". "Netālā nākotnē" tiekot plānoti likumu grozījumi, kuros būšot paredzēti daudz smagāki sodi pat par mazāku devu tirgošanu.
Tikmēr Tramps, kurš teicis, ka nāvessodus narkotirgoņiem ASV likumdošana nepieļauj, acīmredzami nezina, ka Floridas štatā jau kopš pērnā gada norkotirgoņi, kuru klienti miruši pārdozējot, jau šobrīd var saņemt nāvessodu, norāda "Vice". Turklāt tiesas lēmumu par nāvessodu jau gaida pirmais par pirmās pakāpes slepkavību apsūdzētais narkodīleris - 18 gadus vecais Tamass Hariss.
Līdzīgu apsūdzību gadījumā pie esošās likumdošanas nāvessodus var piespriest 20 štatos, lai gan tas parasti netiek darīts. Medijs gan norāda, ka tas var novest pie nepareizo narkotīklu posmu sodīšanas, jo kā pierāda Harisa gadījums, tiešie pārdevēji parasti ir hierarhijas pašā apakšā un nav uzskatāmi par mafijas vadoņiem un pat ietekmīgiem noziedzīgās pasaules darboņiem. Attiecīgi viņu sodīšana ar nāvi noziegumus, visticamāk, nenovērsīs.
Turklāt, lai gan sodi kopš 80. gadiem ir kļuvuši tikai stingrāki, lietotāju un pārdozēšanu skaits visu laiku turpinājis augt. Ekspertu vidū aizvien vairāk nostiprinājies viedoklis, ka vienīgais veids, kā risināt norkomānijas problēmu ir pārtraukt pret to vērsties kā noziegumu, bet attiekties kā slimību, nodrošinot pieeju ārstēšanai, adatu apmaiņu un iestādes, kurās narkomāni var saņemt devas drošā vidē. Tas palīdzētu cīnīties ar narkomāniju ilgtermiņā un iznīcinātu karteļus.
Turklāt paša Trampa izveidota narkotiku apkarošanas komisija nākusi klajā ar līdzīgiem secinājumiem, taču tie pagaidām ignorēti. Prezidents turpina apgalvot, ka ""mīkstāka pieeja" pret narkotikām "nekad nestrādās". Tā vietā viņš ir pārliecināts, ka valdībai jādara viss iespējamais, lai narkodīleri baidītos par savām dzīvībām, bet bērniem tiktu iedvests, ka narkotikas viņus nogalinās.