Gruzijas iedzīvotāji baidās, ka bezvīzu režīms ar ES ir apdraudēts  (8)

Medijs skaidro, ka pirms gada, kad ES paziņoja, ka Gruzijas pilsoņi dalībvalstīs var ierasties, iepriekš nepieprasot vīzu, Kaukāza valstī radīja sajūtu, ka tā sāk īstenot savu ilgo sapni par iestāšanos Eiropā. Tomēr patlaban gruzīni uztraucas par bezvīzu režīma atcelšanu, jo dažas ES dalībvalstis sūdzas, ka pārāk daudzi gruzīni piesakās politiskajam patvērumam, izmantojot bezmaksas veselības aprūpi vai pievēršoties noziedzībai.

2017. gada pēdējā ceturksnī Gruzijas pilsoņi iesnieguši vairāk patvēruma pieteikumu nekā kādas citas bijušās padomju valsts pilsoņi. Decembrī vien Gruzijas pilsoņi iesnieguši 1465 patvēruma pieteikumus. Vairāk nekā trešdaļa no tiem iesniegti Vācijā. Statistika liecina, ka gandrīz trīskāršojies 2016. gada decembrī reģistrētais skaits. Kopumā Gruzijas patvēruma meklētāju skaits pieauga par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, sasniedzot 10 465 cilvēkus, liecina Eiropas Patvēruma atbalsta birojs.

Pieauguma temps nav tālu no ES noteiktā 50% sliekšņa, saskaņā ar kuru dalībvalsts var izmantot tā saucamo apturošo mehānismu.

Īpaši jūtīga šajā jautājumā ir Vācija, kuru visvairāk skārusi Eiropas bēgļu krīze. Janvārī Vācijas visblīvāk apdzīvotā reģiona Ziemeļreinas-Vestfālenes federācijas ierēdnis Joahims Stamps lūdza Berlīni pārskatīt vīzu politiku Gruzijā. Savukārt Vācijas iekšlietu ministrs Tomass de Maiziere februārī brīdināja Tbilisi palēnināt patvēruma meklētāju aizplūšanu no valsts, piesolot jaunas vīzu prasības.

Tikmēr Gruzijas ārlietu ministrs Mikheils Janelidze steidzās kliedēt gruzīnu bažas, norādot, ka viņš runājis ar Vācijas Iekšlietu ministriju, Vācijas Kancleres biroju un Bundestāga locekļiem un noskaidrojis, ka šobrīd apturēšanas mehānisma iedarbināšana nav iekļauta darba kārtībā.

Medijs gan norāda, ka tas varētu strauji mainīties. Kā medijam atzinis eksperts Gruzijas un ES migrācijas tendencēs Džaba Devdariāni, "migrācija Eiropā ir sāpīga problēma, un tā ir svarīga vēlēšanu politikas sastāvdaļa, it īpaši Vācijā". Rezultātā tas var būt atkarīgs no tā, vai patvēruma pieteikumi šogad turpinās pieaugt. Pieredze liecina, ka sākotnējais patvēruma pieplūdums bieži vien ir īslaicīgs.

Tomēr, kamēr pieteikumu skaits nemazinās, ES dalībvalstu, piemēram, Vācijas un Zviedrijas, slogs pieaug. Kāds gruzīns, kurš ikdienā strādā ar patvēruma meklētājiem Eiropā, bet vēlējās palikt anonīms, "Eurasianet" norādījis, ka patvēruma meklētāji mītnes valstīs saņem bezmaksas ārstēšanu ļoti smagiem veselības sarežģījumiem, piemēram, mugurkaula un nieru slimībām. Šādu veselības aprūpi viņi nekad nav varējuši atļauties mājās.

Vācijas amatpersonas savukārt sūdzējušās, ka Gruzijas pilsoņi Vācijā pievēršas noziedzībai, kas rada vēl vienu apdraudējumu liberalizētajam vīzu režīmam. Noteikumi paredz, ka ES dalībvalsts var apturēt bezvīzu režīmu, ja partnervalsts palielinājusi noziedzības līmeni ES valstī.

Gruzijas iestādes šogad apsolījušas izstrādāt jaunus pasākumus, lai ierobežotu patvēruma meklētāju aizplūšanu. Jauni tiesību akti pastiprinās procedūras vārda maiņai, padarot grūtāku izraidīto gruzīnu atgriešanos ES ar jaunu identitāti. Sarunās ar Eirāzijas valsti ES amatpersonas atzinīgi novērtējušas šos plānus, raksturojot sadarbību ar Gruzijas policiju un ārvalstu amatpersonām kā "paraugpraksi".

Jau ziņots, ka 2017. gada 28. martā stājās spēkā bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ieceļošanai Šengenas zonā.

Gruzijas pilsoņiem, kuri ir biometrisko pasu turētāji, ir tiesības bez vīzas ieceļot un īstermiņā uzturēties Šengenas zonā līdz 90 dienām 180 dienu periodā.