Kiberuzbrukums Vācijas valdības tīkliem joprojām turpinās, ceturtdien paziņojusi Vācijas parlamenta Izlūkošanas komiteja, neapstiprinot mediju vēstīto, ka atbildīgi par uzbrukumu ir Krievijas hakeri.
"Tas ir īsts kiberuzbrukums daļai valdības sistēmu. Process turpinās, uzbrukums turpinās," pavēstīja komitejas priekšsēdētājs Armīns Šusters, piebilstot, ka papildu informācija netiks sniegta, lai uzbrucējiem netiktu atklāta būtiska informācija.
Izlūkošanas komitejas vadītāja vietnieks Konstantīns fon Nocs kā "pilnīgi nepieņemamu" nosauca to, ka komitejas locekļi par kiberuzbrukumu uzzinājuši no medijiem.
Avoti drošības dienestos ceturtdien aģentūrai DPA atklāja, ka hakeru uzbrukums Vācijas federālās valdības tīkliem turpinājās līdz trešdienai, bet drošības dienesti to novēroja, lai iegūtu informāciju par hakeriem.
Avoti ziņoja, ka drošības dienestu darbinieki novērojuši uzbrukumu, cenšoties iegūt informāciju par hakeru mērķiem un identitāti.
Ziņas par hakeru uzbrukumu Vācijas federālās valdības un drošības dienestu informācijas tīkliem medijos nonāca trešdien.
Uzbrukumu, domājams, īstenoja hakeru grupējums APT28, kas pazīstams arī kā "Fancy Bear" un "Sofacy". Tiek uzskatīts, ka šis grupējums ir saistīts ar Krievijas militāro izlūkdienestu. APT28 tiek turēts aizdomās arī par uzbrukumiem ASV demokrātu kandidātes Hilarijas Klintones prezidenta vēlēšanu kampaņai 2016. gadā.
Vācijas valdība paziņojusi, ka situācija tiekot kontrolēta.
Vācijas iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ole Šrēders norādīja reģionālo laikrakstu grupai RND, ka "pēc ļoti veiksmīgas federālo drošības iestāžu operācijas" uzbrukums tiekot kontrolēts.
Viņš gan piebilda, ka drošības pasākumi "vēl nav pabeigti".
Vācijas izlūkdienesti šodien plāno apspriest šo kiberuzbrukumu, liecina DPA rīcībā esošā informācija.
Ļoti iespējams, šis ir lielākais hakeru uzbrukumus, kādu Vācijas valdība piedzīvojusi.
DPA trešdien ziņoja, ka infiltrācijas Vācijas valdības datorsistēmās ilgusi gadu, līdz Vācijas drošības dienesti decembrī to konstatējuši.
Hakeriem šajā uzbrukumā izdevās piekļūt 17 gigabaitiem datu, un amatpersonas bažījas, ka šī informācija var tikt izmantota, lai šantažētu vai diskreditētu parlamenta locekļus.
Pieaugot uzbrukumu skaitam, Vācijas Aizsardzības ministrija 2016. gadā izveidoja kibernodaļu, lai tā koordinētu atbildes reakciju kiberuzbrukumu gadījumos.ši.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
