Tuvojoties gaidāmajām Meksikas prezidenta vālēšanām, parādās brīdinājuma zīmes par iespējamu Krievijas iejaukšanos vēlēšanu procesā, tomēr nav skaidrs, vai valsts ir spējīga sevi aizstāvēt no dezinformācijas un propagandas, raksta medijs "The Atlantic".
Jau pērnajā decembrī ASV nacionālās drošības padomnieks norādījis, ka ir pazīmes, kas liecina par dezinformācijas un propagandas kampaņu tieši saistībā ar Meksikas prezidenta vēlēšanām šā gada 1. jūlijā. Mēnesi vēlāk preses konferencē Meksikā ASV Valsts sekretārs Reks Tillersons, vaicāts par pierādījumiem par Krievijas iejaukšanos vēlēšanās, Meksikas amatpersonām ieteica "pievērst uzmanību notiekošajam".
Līdz šim Meksikas amatpersonas ir noliegušas jebkādas pazīmes, kas varētu liecināt par Krievijas iejaukšanos, tāpēc nav skaidrs, vai ASV amatpersonu padoms tiks ņemts vērā. Arī ASV prezidenta Donalda Trampa centieni ierobežot meksikāņu imigrantus un cīņa par naftu nav radījuši uzticībā balstītas attiecības starp abām valstīm un ASV administrācijai, kas potenciāli mazina Vašingtonas brīdinājumu uzticamību.
Tā vietā Meksika var uzskatīt ASV brīdinājumus par Krievijas draudiem kā potenciālu aizsegu Vašingtonas nodomam iejaukties Meksikas prezidenta vēlēšanās, jo gaidāmajās vēlēšanās uzvaras laurus varētu plūkt "ugunīgais populists" Andres Manuels Lopezs Obradors, bijušais Mehiko mērs. Daži ASV politisko iestāžu locekļi nudien uzskata, ka Lopezs Obradors ir otrs Hugo Čavess, raksta medijs.
"The Atlantic" norāda, ka nav skaidrs, vai ASV vai to sabiedrotie no Eiropas varēs dalīties ar pieredzi ar Meksiku, kā arī ar citām Latīņamerikas valstīm, kurās šogad ir nacionālās vēlēšanas, tostarp Kolumbija, Brazīlija, Venecuēla, Kostarika un Paragvaja. Ja tādas valstis kā Meksika nevēršas pret manipulācijām, kurās izmantotas viltus ziņas un propaganda, demokrātiskais process būs apdraudēts, pauž medijs.
Skaidrojot, kāpēc Krievija būtu ieinteresēta iejaukties vēlēšanās Meksikā, "The Atlantic" norāda, ka, pirmkārt, Maskava mēģina sevi pasludināt par lielvaru, un, iespējams, Meksikas vēlēšanas būs iespēja atdarīt par Vašingtonas, kā Krievija uzskata, iejaukšanos bijušo padomju valstu iekšējā politikā. Tāpat tas būtu veids kā pierādīt, ka tā nav tikai reģionāla vara, kā savulaik to formulējis bijušais ASV prezidents Baraks Obama.
Lai ietekmētu vēlēšanas, Krievija izmantos valsts kontrolē esošos masu saziņas līdzekļus, lai ziņotu saturiski par labu kādam kandidātam vai arī izmantotu esošās domstarpības iedzīvotāju vidū, tostarp bailes. Krievijas valsts kontrolētais mediju tīkls RT Meksikā izveidojis programmu spāņu valodā, kas ir labvēlīga populistiskajam Lopezam Obradoram. Viens no raidījumiem šajā programmā ir "The Battle for Mexico". Tas ir Meksikas pilsētas amerikāņu tiesību profesora Džona Akermana videoblogs, bet Nesen Lopezs Obradors Akermana sievu Irmu Sandovālu nosauca par nākamo prezidenta kabineta locekli, kas būs atbildīga par korupcijas apkarošanu.
"The Atlantic" pieļauj, ka Maskava visticamāk uztver Lopezu Obradoru kā potenciālu sabiedroto, jo viņam ir konservatīva nostāja jautājumos par viendzimuma laulībām, abortiem, kā arī nacionālistiska un anti-ASV retorika. Piesaistot propagandas resursus, Maskava, visticamāk, cer nodrošināt, ka Lopezs Obradors uzvar vēlēšanās. Arī citi Krievijas valsts kontrolēti mediji, piemēram, "Sputnik" pārraida pret ASV vērstus stāstus, kā arī ir agrīnās pazīmes par sociālo tīklu kampaņu, kas varētu būt saistīta ar Krieviju, par labu Lopezam Obradoram, raksta medijs.
Pēc propagandas fāzes Krievijas centieni iejaukties var ietvert arī kiberuzbrukumus, lai ietekmētu Meksikas vēlēšanas par labu vienam kandidātam vai apšaubītu visu vēlēšanu procesu. Meksikas Nacionālais vēlēšanu institūts, kas organizē un uzrauga valsts vēlēšanu norisi, ir cienīts, taču valsts jaunā elektroniskā balsošanas sistēma, kas ļauj meksikāņiem balsot no ārzemēm, var būt neaizsargāta pret balsošanas rezultātu manipulācijām ārzemēs, raksta medijs. Institūts ir pieprasījis starptautisku palīdzību vēlēšanu novērošanā, lai uzlabotu rezultātu leģitimitāti, kā arī cenšas strādāt ar "Facebook", "Twitter" un "YouTube", lai kavētu nepatiesu ziņu izplatīšanos tiešsaistē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
