'ABLV' varēja mācīties no citu kļūdām – kā sods ķēra Ķīnas milzi 'ZTE'  (85)

Pērn Ķīnas telekomunikāciju ierīču ražošanas kompānija "ZTE" saņēma visu laiku lielāko civilo sodu par ASV Eksporta administrācijas noteikumu pārkāpumiem, eksportējot savu produkciju arī uz Irānu un Ziemeļkoreju – 1,19 miljardu ASV dolāru (970 miljonu eiro) apmērā, vēsta Austrumāzijas analītiskais medijs "The Diplomat". Sods tik liels bijis tādēļ, ka "ZTE" pārstāvji mēģinājuši ietekmēt izmeklēšanas gaitu, norāda medijs. Kopumā kompānija gan samaksāja nedaudz mazāku summu aptuveni 727 miljonu eiro apmērā dažādām ASV tiesībsargājošajām institūcijām, tostarp ASV Industriālās drošības birojam.

Latvijā mēs "ZTE" pazīstam kā vienu no daudziem telefonu zīmoliem, bet globāli tas ir ceturtais lielākais uzņēmums nozarē, un lielākais biržā kotētais telekomunikāciju ražotājs Ķīnā. Pērn koncerna ienākumi pārsniedza 12 miljardus eiro, un tas nodarbināja vairāk nekā 80 000 cilvēku 160 pasaules valstīs.

Kompānijas izmērs atsaucas arī uz tā globālajām saitēm – no tā atkarīgas simtiem citas kompānijas gan Ķīnā, gan Eiropā, gan pašās ASV. Turklāt sods skāra arī ASV patērētājus – 20 līdz 30 miljonus amerikāņu –, kuri kādu laiku nevarēja saņemt programmatūras atjauninājumus, kā arī kompānijas akcionārus visā pasaulē. Visi šie aspekti nekavēja ASV vērsties pret "ZTE".

Vienlaikus Ķīnas milža sodīšanas gadījums skaidri norāda uz vairākām tendencēm. Pirmkārt, ASV noteikto sankciju ietekmes jurisdikcija de facto ir globāla. Otrkārt, ASV nacionālās drošības jautājums šobrīd ir izvirzīts Baltā nama administrācijas darbības priekšplānā, un Vašingtona gatavojas vēl agresīvāk vērsties pret noteikumu pārkāpējiem jo īpaši stratēģisko industriju un ekonomiskās drošības sektoros. Treškārt, tehnoloģiskā attīstība ASV aģentūrām devusi jaunus instrumentus uzraudzīt savas stratēģiskās intereses.

Attiecībā uz "ZTE" gadījumu, kompānija bija pārkāpusi globāli labi zināmos ASV noteikumus, ka jebkura prece, kurā tiek izmantoti vairāk nekā 10% ASV ražotu daļu pēc vērtības, pakļauta ASV likumdošanai. Attiecīgi, pat, ja 90% "ZTE" telefona daļu tapušas Ķīnā, programmatūra vai kādas specifiskas detaļas no ASV, kuru vērtība pārsniedz 10% no telefona pašizmaksas, to liedz eksportēt uz sankcijām pakļautām valstīm.

Kā ziņots, pēc aktīviem trešās lielākās Latvijas bankas "ABLV Bank" darbība tika paralizēta pēc tam, kad 13. februārī ASV Valsts kases Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls (FinCEN) publicēja ziņojumu, rosinot noteikt sankcijas "ABLV Bank" par naudas atmazgāšanas shēmām.

FinCEN ziņojums bija trieciens "ABLV Bank" darbam. Pēc ziņojuma bankas partneri ierobežoja sadarbību ar to, kā arī sākās naudas izņemšana no bankas, tāpēc no 19. februāra atbilstoši "ABLV Bank" uzrauga Eiropas Centrālās bankas (ECB) lemtajam "ABLV Bank" tika noteikti maksājumu ierobežojumi un tika liegts veikt debeta operācijas. Bankai neizdevās pārliecināt ECB, ka tā spēs atsākt darbu, tādējādi ECB nedeva instrukciju atcelt maksājumu ierobežojumus un Latvijas banku uzraugs 23. februārī pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, lai varētu nodrošināt garantēto atlīdzību izmaksu sākšanu.

Savukārt 26. februārī "ABLV Bank" akcionāri pieņēma lēmumu par bankas pašlikvidāciju, uzskatot, ka banka tādējādi vislabāk spēs nodrošināt aktīvu aizsardzību, lai norēķinātos ar visiem klientiem. Bankas pašlikvidācijas projektam būs nepieciešams Latvijas banku uzrauga akcepts. "ABLV Bank" lielākie akcionāri ir Oļegs Fiļs, Ernests Bernis un Nika Berne, kam uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata pieder 87,03% bankas akciju.

2017. gadā "ABLV Bank" strādāja ar 51,2 miljonu eiro peļņu, liecina neauditētie dati. 2016. gadā bankas peļņa bija 79,3 miljoni eiro.