Nedēļa pasaulē: Afgāņi ver durvis 'Taliban', Ķīna – diktatoram, Brazīlija – Amazones izcirtējiem  (72)

Šonedēļ Eiropas galvenā uzmanība tika veltīta zvērīgajai slovāku pētnieciskā žurnālista slepkavībai, "Brexit" strīdiem par Īrijas robežu un Vācijas valdības izveidošanai. Tikmēr Sīrijā valdības spēki turpināja asiņainu Damaskas piepilsētas nolīdzināšanu, maķedonieši diskusijā ar Grieķiju meklēja jaunu valsts nosaukumu, bet rumāņi ielās protestēja pret korupciju.

"Delfi" pagājušajā nedēļā turpināja atzīmēt mūsu tuvāko draugu Lietuvas un Igaunijas simtgadi. Savukārt tepat uz austrumiem, pilnā sparā ritēja mūsu lielā kaimiņa Krievijas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņa, kurā par spilgtākajiem momentiem kļuva Vladimira Putina jaunu ieroču solīšanas runa un viņa "oponentu" tirāde ar ūdensglāzi.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Pēc gandrīz 17 gadus ilgas cīņas starp Rietumu balstītajiem afgāņu demokrātiskajiem spēkiem un teroristu grupējumu "Taliban", kas valstī valdīja no 1996. gada septembra līdz pat 2001. gada oktobrim, rietumvalstu atbalstītais prezidents Ašrafs Gani (attēlā) ceturtdien piedāvāja talibiem noslēgt mieru, raksta "Reuters".

Afganistānas prezidenta dāsnais piedāvājums soli solī kopē Kolumbijas valdības pērn panākto vienošanos ar komunistu separātistu grupējumu FARC, kas izbeidza gandrīz piecdesmit gadus ilgušu pilsoņkaru. Arī Gani aicina grupējumu atzīt par politisko partiju un atļaut tam atvērt oficiālas pārstāvniecības galvaspilsētā Kabulā un citās pilsētās. Turklāt Gani piedāvājis "Taliban" līderiem piešķirt oficiālus dokumentus, sarīkot jaunas vēlēšanas un pat mainīt konstitūciju, ietverot tajā vairākus islāmistiem svarīgus punktus.

Šis lēmums tiek vērtēts pretrunīgi. Lai gan no vienas puses tas sola mieru, skeptiķi uzskata, ka "Taliban" islāmisti nesamierināsies ar neko mazāku par pilnīgu valsts kontroli, un ļaut viņiem piedalīties vēlēšanās, nozīmē pazaudēt visu, kas pēdējo 17 gadu laikā panākts. Turklāt šāda rokas padošana daudziem ir īpaši sāpīga tieši tagad, jo pēdējo mēnešu laikā džihādisti sarīkojuši vairākus asiņainus uzbrukumus, kuros bojā gājuši vairāk nekā 100 cilvēki.

Komunistiskā Ķīna jau līdz šim nav izcēlusies ar demokrātiskām reformām, un tās vienpartijas politiskā sistēma paredz, ka vairumu valsts institūciju tiek pārvaldītas centralizēti. Tomēr, lai gan par valsts tēvu joprojām tiek cildināts Mao Dzeduns, partijas politbirojs savulaik bijis gana piesardzīgs, lai apzinātos viņa diktatūras laikā pieļautās kļūdas un konstitūcijā paredzētu prezidenta valdīšanas laiku ierobežot uz diviem termiņiem.

Pagājušajā nedēļā šis ierobežojums tika oficiāli atcelts, ziņoja "Reuters". Konstitūcijas izmaiņas notikušas pavisam klusu, bez publiskām debatēm un opozīcijas protestiem, un plašāka sabiedrība par tām informēta līdz ar citiem partijas paziņojumiem. Tiesa, medijs "Mashable" ziņo, ka ķīnas stingri kontrolētajā interneta telpā vēl vairāk pastiprinājusies cenzūra, vēršoties pret partijas lēmuma opozicionāriem.

Konstitūcijas izmaiņas tagadējam prezidentam Sji Dziņpinam (attēlā) teorētiski ļauj kļūt par pirmo Ķīnas diktatoru kopš Mao nāves. Lai gan izmaiņas notikušas tagad, spekulācijas par šādu scenāriju izskanēja jau pēc rudenī notikušās komunistiskās partijas kongresa. Taja Sji nostiprināja savu vārdu konstitūcijā, tādējādi kļūdams par otro līderi aiz Mao, kas to izdara, un izvairījās nosaukt savu sekotāju. Tāpat jāņem vērā, ka Ķīnas vadības galvgalī pēdējo gadu laikā notikušas vērienīgas kadru nomaiņas, balstoties uz apsūdzībām korupcijā vadošos amatos esošas amatpersonas nomainot ar Sji tuviem cilvēkiem.

Šīs pārmaiņas Āzijas lielvalsts pārvaldē lielā mērā ietekmēs, kāda būs pasaule 21. gadsimtā. Būdama otrā vai trešā lielākā ekonomika pasaulē (pēc dažādiem ekonomiskajiem rādītājiem Ķīna nedaudz atpaliek vai nedaudz apsteidz Eiropas Savienību), tā nenovēršami ietekmēs arī politisko vidi, kļūstot par modeli daudzām citām valstīm.

Brazīlijas Augstākā tiesa šonedēļ lēma atcelt 1965. gada likumu, kas aizsargā Brazīlijas mūžamežus no izciršanas, ziņoja BBC. Pārskatītais lēmums nozīmē, ka iznīcinošā lietusmežu izciršana ne tikai turpināsies, bet pieaugs vēl nepieredzētos apjomos.

Pieņemtais lēmums ir graujošs centieniem saglabāt vienu no plašākajām neskarto mežu zonām pasaulē. Tas piešķir amnestiju visiem tiem, kuri ar nelegālu izciršanu nodarbojās līdz 2008. gadam, ļauj izcirst lielākas platības kalnu virsotnēs, kā arī atceļ prasības apmežot platību aptuveni 300 000 kvadrātkilometru apmērā (Itālijas jeb gandrīz piecu Latviju platībā), kas jau ir izcirsta.

Lēmumu lobējuši gan mežu izstrādātāji, gan lauksaimnieki, kuri apgalvo, ka izmaiņas uzlabos Brazīlijas ekonomisko stāvokli. Tikmēr aktīvisti apgalvo, ka jaunie likumi atnesīs Amazones mūžamežu galīgu iznīcību.

Pieņemts, ka visa sākums jeb tā saucamais lielais sprādziens notika pirms nepilniem 14 miljardiem gadu pilnīgā tumsā radioaktīvā un vismaz -270 grādus pēc celsija aukstā universā. Savukārt pirmās zvaigznes sāka veidoties aptuveni 180 miljonus gadu vēlāk.

Šonedēļ zinātnieki paziņoja, ka pirmoreiz uztvēruši signālus no šo pirmo zvaigžņu rašanās laika, vēstīja "The Guardian". Tās pastāvējušas laikā, kad kosmoss bijis pavisam citāds. Piemēram, melnie caurumi radušies vēl vismaz 70 miljonus pēc tām.

Pirmo zvaigžņu signālus pirms vairākiem gadiem uztvēruši zinātnieki, izmantojot spēcīgu radioteleskopu Austrālijā. Tomēr visu šo laiku pētījumi turpinājušies, lai izslēgtu iespējamību, ka uztverts kaut kas cits. Nupat pētījums publicēts, lai ar to iepazītos plašāka sabiedrība.

Papua Jaungvineju pagājušās pirmdienas rītā satricināja 7,5 balles stipra zemestrīce. Dabas katastrofā bojā gāja 30 cilvēki un ievainoti tika ap 300, kas, lai gan ir traģiski, globāli tomēr vērtējama kā katastrofa ar nelielu cietušos skaitu. Līdz ar to, ņemot vērā salu valsts attālumu, Eiropas medijos pārsvarā nekas vairāk par sausu informāciju pagājušajā nedēļā arī neparādījās.

Tomēr zemestrīce izraisīja plašus zemes nogruvumus, faktiski iznīcinot valsts jau tā nabadzīgo infrastruktūru, pārraujot ceļus, elektrolīnijas un sakaru kabeļus, kā arī sagraujot daudzas tobrīd par laimi tukšas skolas un bojājot slimnīcas un citas sabiedriskās ēkas. Valstī, kurā 90% iedzīvotāju dzīvo lauku apvidos, ceļu, elektrolīniju un sakaru kanālu pārtrūkšana radījusi akūtu nacionālo katastrofu, raksta "AccuWeather". Cietušajiem lielā daļā valsts teritorijas nav iespējams sniegt nepieciešamo palīdzību, turklāt ar katru dienu pieaug to skaits, kuriem nav pieejas pārtikai un dzeramajam ūdenim.

Lai gan Papua-Jaungvineja ir zeme, kurā spēcīgas zemestrīces tiek piedzīvotas ik pēc pāris gadiem, pēdējā izrādījusies īpaši postoša arī naftas un gāzes industrijas infrastruktūrai, kas nabadzīgajai valstij ienes lielākos ienākumus. Infrastruktūras atjaunošanas darbus visu pagājušo nedēļu kavējusi gan apgrūtinātā pieeja pārrautajiem cauruļvadiem un elektrolīnijām, gan spēcīgi pēcgrūdieni, kuri turpina palielināt bojājumus.