Pieminot 50. gadskārtu kopš poļu studentu antikomunistiskajiem nemieriem, ko brutāli apspieda komunistiskais marionešu režīms, Polijas prezidents Andžejs Duda ceturtdien norādīja, ka 1968. gada marta studentu demonstrācijas bija cīņa par Polijas neatkarību.
Piemiņas pasākumā Varšavas Universitātē Duda uzsvēra, ka 2018. gadā tiek atzīmētas divas svarīgas jubilejas - simtgade kopš Polijas neatkarības atjaunošanas pēc Pirmā pasaules kara un 50. gadadiena kopš 1968. gada nemieriem.
1968. gada martā visā Polijā studenti izgāja ielās, protestējot pret Maskavas uzspiestā komunistiskā režīma uzturēto cenzūru un pieprasot akadēmisko brīvību.
Nemieri sākās ar protestiem pret poļu romantisma laikmeta dzejnieka Ādama Mickeviča lugas aizliegšanu, jo varasiestādes tajā bija saskatījušas pretkrievisko noskaņojumu demonstrāciju.
Divi šo protestu dalībnieki tika izslēgti no Varšavas Universitātes. Tas savukārt izsauca demonstrāciju viņu aizstāvībai, kas notika 8. martā un pārauga valsts mēroga protestos.
"Neesmu pārliecināts, vai šo studentu kustību 1968. gadā ietekmēja 50. gadskārta kopš Polijas neatkarības atjaunošanas (..), taču, bez šaubām, tā bija cīņa par neierobežotu neatkarību," uzsvēra Duda.
"Tajā dienās [Polija] nebija pilnībā neatkarīga, tolaik bija cenzūra, pilnīgā pretstatā šodienai. Šodien Polija ir neatkarīga, šodien nav cenzūras, Šodien ir maize un brīvība, un viss, par ko cīnījās manu vecāku un vecvecāku paaudzes," piebilda prezidents.
Vienlaikus Duda atvainojās par antisemītisko kampaņu, ko, izmantojot studentu nemierus, 1968. gadā izvērsa komunistiskais marionešu režīms, kas no Polijas izraidīja 13 000 ebreju.
"Es vēlos lūgt piedošanu tiem, kas tika izraidīti," sacīja Duda. "Ar manām lūpām piedošanu lūdz Polija."
Studentu protestus izmantoja par varu savstarpēji konkurējošie komunistu grupējumi, un šī cīņa pārauga vispārējā antisemītiskā kampaņā, kuras laikā visi komunisti ebreji zaudēja savus amatus. Kampaņa skāra arī intelektuāļu aprindas.
Daudzus no viņiem piespieda atteikties no Polijas pilsonības un aizbraukt no valsts.
Iepriekš ceturtdien Duda nolika ziedus pie izraidītajiem ebrejiem veltītās piemiņas plāksnes Varšavas stacijā, no kurienes sākās daudzu antisemītiskās kampaņas upuru ceļš trimdā.
Arī premjerministrs Mateušs Moraveckis trešdien nosodīja antisemītismu. Tajā pašā laikā viņš norādīja, ka par 1968. gada antisemītisko kampaņu atbildīga ir toreizējā PSRS, kas kontrolēja Polijas marionešu valdību.
"Šodien mēs bieži dzirdam, ka par 68. gada martu mums būtu jākaunas. Es uzskatu, ka ar 68. gada martu mums ir iemesls lepoties," uzsvēra Moraveckis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
