Ķīnas parlaments tiek uzskatīts par balsošanas mašīnu, nevis neatkarīgu likumdevēju, tomēr no 2964 delegātiem divi nobalsoja pret lēmumu un trīs atturējās.
Kopš 1990. gada Ķīnā spēkā bija noteikums, ka prezidents amatā var palikt ne ilgāk par diviem piecu gadu termiņiem. Sji otrais pilnvaru termiņš beigtos 2023. gadā.
Oktobrī notikušajā Komunistiskās partijas kongresā Sji atkāpās no tradīcijas un neiepazīstināja ar savu potenciālo pēcteci. Tā vietā viņš konsolidēja varu, partijai nobalsojot par viņa vārda un ideoloģijas iekļaušanu partijas konstitūcijā, pielīdzinot Sji Ķīnas komunistiskā režīma dibinātājam Mao Dzedunam un tirgus reformu arhitektam Denam Sjaopinam, kuru vārdi bija iekļauti dokumentā.
Februāra beigās partija piedāvāja atcelt valsts Konstitūcijā noteikto prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumu.
Sji par Ķīnas prezidentu kļuva 2012. gadā un ātri ķērās pie savas varas stiprināšanas. Viņš uzsāka cīņu pret korupciju, sodot vairāk nekā miljonu partijas biedru, tādā veidā vairojot savu popularitāti.
Tajā pašā laikā valstī pastiprinājusies iedzīvotāju novērošana un cenzūra, norāda BBC.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
