Eiropa šā brīža veidolā pēc desmit gadiem noteikti vairs nepastāvēs, otrdien Strasbūrā, kur Eiropas Parlamenta (EP) deputāti diskutē par rezolūciju, kurā izklāstīts skatījums par Briseles un Londonas attiecībām pēc Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES), raidījumam "LNT Ziņas" norādīja lielākais izstāšanās atbalstītājs, eiroskeptiķis Naidžels Farāžs.
"Šobrīd Lielbritānijas valdībā ir daudz diskusiju. Mēs esam piekāpušies par 40 miljardu aiziešanas samaksu, paļaujamies uz Eiropas tiesas taisnīgumu Luksemburgā. Neskatoties uz to visu, patiesība ir tāda, ka beigu termiņš tuvojas. Ir ļoti interesanti tas, ka publiskās aptaujas šajā nedēļas nogalē parādīja, ka divas trešdaļas britu jūtas pievilti. Domāju, ka šī pati daļa vēlas, lai mūsu līderis, [Lielbritānijas premjerministre Terēza] Meja ieņem stingrāku pozīciju," norādīja bijušais Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas līderis Farāžs.
"Vienu es zinu - 1950. gada modelis par centralizētu valdību bez varas un stabilitātes, kas mums šeit ir, tā ir kā modernā Padomju Savienība. Cilvēkiem ir liela nozīme. Es tiešām domāju, ka ES kā šāda institūcija nepastāvēs pēc desmit gadiem," papildināja "Brexit" kampaņas līderis.
EP apstiprinātajā rezolūcijā Lielbritānijai tiek piedāvāta iespēja arī pēc izstāšanās saglabāt tirdzniecības saites dalībvalstu starpā, kā arī sadarbību ārpolitikā un drošības politikā. Tiesa, virknei priekšlikumu par turpmākajām attiecībām briti nepiekrīt, jo, atstājot bloku, viņi vēlas saglabāt privilēģijas, ko saņem Eiropas dalībvalstis, tā raidījumam norādīja EP deputāts no Latvijas Krišjānis Kariņš ("Vienotība").
"Lielbritānijas nostāja ir grūti saprotama. Uzskatu, ka Lielbritānijas valdība ar Meju priekšgalā diemžēl ir ļoti vāja. Viņiem ne tikai nav vairākums parlamentā, bet viņu pozīcija visu laiku mainās – ko viņi grib un ko viņi negrib. Arī Konservatīvā partija ir dalīta starp tiem, kuri nevēlas šādu "Brexit", no vienas puses, un, no otras puses, tādi, kas ne tikai vēlas "Brexit", bet negrib nekādus īpašus nosacījumus Eiropā. Uzskata, ka viņi kļūs bagāti un dzīvos pilnīgi labi bez Eiropas, kas jebkurā gadījumā vienkārši nav reāli. Viņu iekšējās sašķeltības dēļ viņi nespēj piedāvāt jebkādu konkrētu pozīciju. Vairāk nekā gads jau faktiski ir zaudēts un nekas nav panākts," vērtēja Kariņš.
EP par Lielbritānijas attiecībām ar Eiropu balsos trešdien, 14. martā, kad arī būs skaidrāks, kādu kursu Eiropas valstis ieņems tirdzniecības, ārpolitikas, drošības un citās jomās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
