Miris zinātnieks Stīvens Hokings

Zinātnieks no dzīves mierīgi aizgājis miegā savās mājās Kembridžā.

"Mums ir lielas skumjas par to, ka šodien ir aizgājis mūsu mīļotais tēvs. Viņš bija dižs zinātnieks un izcils cilvēks, kura darbs un mantojums dzīvos daudzus gadus," paziņojumā apliecināja viņa bērni Lūsija, Roberts un Tims.

"Viņa drosme un neatlaidība līdz ar viņa izcilību un humoru iedvesmoja cilvēkus visā pasaulē. Viņš reiz sacīja: "Visums nebūtu nekas īpašs, ja tas nebūtu mājas cilvēkiem, kurus jūs mīlat." Mums viņa pietrūks mūžīgi."

Hokings, kurš bija apveltīts izcilām prāta spējām, bet invaliditātes dēļ daudzus gadus bija spiests pārvietoties ratiņkrēslā, kļuvis par apbrīnas un iedvesmas avotu cilvēkiem visā pasaulē.

Zinātnieka 1988. gada grāmata "A Brief History of Time" ("Īsi par laika vēsturi") negaidīti kļuva par bestselleru un nostiprināja viņa superzvaigznes statusu. Savu dzīvi viņš lielā mērā bija veltījis Visuma noslēpumu izprašanai.

Pateicoties talantam un asprātībai, viņš iemantoja interesentus ne tikai specifiskajā astrofizikas laukā vien.

1964. gadā Hokings sasirga ar motorā neirona slimības paveidu, un viņam tika prognozēti vien daži dzīves gadi. Tiesa gan, viņam izdevās pierādīt šo paredzējumu aplamību.

Slimības dēļ Hokings pakāpeniski zaudēja spējas kustēties un bija piesaistīts ratiņkrēslam. Viņš bija teju pilnībā paralizēts un spēja runāt tikai ar sava balss sintezatora palīdzību.

1942. gadā dzimušais Hokings kļuvis par vienu no pasaules godātākajiem zinātniekiem un izpelnījies salīdzinājumus ar Albertu Einšteinu un Īzaku Ņūtonu.

Darbā viņš pamatā fokusējās uz relativitātes un kvantu teorijas satuvināšanu, lai izskaidrotu Visuma rašanos un darbību.

1974. gadā, kad viņam bija tikai 32 gadi, Hokings kļuva par vienu no Lielbritānijas visprestižākās zinātniskās organizācijas - Karaliskās biedrības - locekli.

1979. gadā viņš tika iecelts Kembridžas universitātes Lūkasa matemātikas profesora amatā. Uz Kembridžu Hokings bijā pārcēlies no Oksfordas universitātes, lai studētu teorētisko astronomiju un kosmoloģiju.

Savulaik šo prestižo amatu ieņēma arī Īzaks Ņūtons.

Mazkustīgajā ķermenī bija ass prāts, ko saistīja Visuma daba, kā tas ir veidots un kādas varētu būt tā beigas.

"Mans mērķis ir vienkāršs," viņš reiz sacīja. "Tā ir pilnīga Visuma izpratne, kāpēc tas ir tāds, kāds tas ir, un kāpēc tas vispār eksistē."