'Delfi' no Strasbūras: EP iesaka attiecības ar Lielbritāniju definēt asociācijas nolīgumā  (4)

"Ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības nospraustās sarkanās līnijas, asociācijas nolīgums varētu būt visatbilstošākais ES un šīs valsts nākotnes attiecību ietvars", teikts rezolūcijā, kas trešdien tika apstiprināta ar 544 balsīm pret 110, 51 deputātam atturoties.

Šīm attiecībām, kā minēts rezolūcijā, būtu četri stūrakmeņi –tirdzniecība un ekonomiskās attiecības, iekšējā drošība, sadarbība ārlietās un drošības politikā un tematiskā sadarbība, piemēram, pētniecības jomā.

EP deputāti uzstāj, ka asociācijas nolīgumam būtu jāizveido arī saskaņots pārvaldības satvars un stabils strīdu izšķiršanas mehānisms.

Eiropas Parlamenta "Brexit" koordinācijas grupas izstrādātajā rezolūcijā uzsvērts, ka ES ir kopīgi saistoši noteikumi, kopīgas institūcijas un kopīgi uzraudzības, tiesvedības un tiesību piemērošanas mehānismi. Tādējādi trešajām valstīm nav iespējams iegūt piekļuvi tirgum un priekšrocības, kādas bauda ES dalībvalstis, pat ja to likumdošana ir identiska.

EP deputāti arī norāda, ka jebkuram attiecību regulējumam būs jāievēro vienotā tirgus integritāte, muitas savienība un četras brīvības, kā arī jānodrošina ES tiesību ievērošana, neļaujot atkarībā no nozares piemērot atšķirīgus noteikumus. Tam jāsaglabā ES neatkarīgā lēmumu pieņemšanas procedūra un tiesiskā kārtība, ieskaitot Eiropas Savienības Tiesas pilnvaras.

EP deputāti rezolūcijā atzinīgi novērtē Eiropas Komisijas (EK) 28. februāra izstāšanās līguma projektu un pauž atbalstu piedāvātajiem pārejas noteikumiem. Tajā arī uzsvērts, ka ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret ES pilsoņiem Apvienotajā Karalistē un tās pilsoņiem ES.

Rezolūcijā atzinīgi novērtēts izstāšanās līguma projektā iekļautais protokols par Īriju un Ziemeļīriju un kopīgajā ziņojumā izklāstītais atbalsta mehānismu, kas paredz alternatīvu risinājumu robežas "nocietināšanas" novēršanai un saglabā ziemeļu – dienvidu sadarbību.

Rezolūcijā izklāstīta EP nostāja pirms ES valstu līderu sanāksmes Briselē 22. un 23. martā. Paredzams, ka tajā tiks apstiprinātas Eiropadomes pamatnostādnes sarunām par Apvienotās Karalistes un ES attiecībām. Vienošanās par izstāšanos no ES un nākotnes attiecību regulējumu ir iespējama tikai ar Parlamenta piekrišanu.

Kā ziņots, 2016.gada vasarā Lielbritānijā notikušajā referendumā par valsts turpmāko dalību ES briti ar nelielu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no bloka. Pašlaik jau vairāk nekā gadu rit smagas sarunas par britu izstāšanās no ES nosacījumiem.

Lielbritānijai jāpamet ES 2019. gada martā. Paredzēts, ka pēc tam aptuveni divus gadus ilgs pārejas posms, kura laikā Apvienotajai Karalistei būs jāturpina ievērot bloka tiesību normas.