Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs trešdien paziņojis, ka Serbija ir gatava kompromisam Kosovas jautājumā, ja reiz tas nepieciešams centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES).
Serbijas un Kosovas attiecību "normalizācija" ir būtiska abu centienos iestāties Eiropas Savienībā, tomēr Belgrada Kosovas neatkarības atzīšanu joprojām uzskata par "sarkano līniju".
"Mums visgrūtākais šķērslis Eiropas ceļā ir situācija ar Kosovu un tādēļ Serbija ir (..) gatava runāt par iespējamajiem kompromisiem," žurnālistiem paziņoja Vučičs.
Prezidents ar šādu paziņojumu nāca klajā pēc tikšanās ar ASV Valsts departamenta valsts sekretāra palīgu Eiropas jautājumos Vesu Mičelu, kurš Serbijā ieradās pēc vizītēm Kosovā un Maķedonijā.
"Mēs varam akceptēt tikai kompromisu, (..) bet nevis mūsu tautas pazemošanu," sacīja Vučičs.
Belgrada un Priština ar ES atbalstu nesen sāka zema līmeņa dialogu par attiecību normalizāciju. Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers pagājušajā mēnesī paziņoja, ka Serbija un Melnkalne varētu pievienoties ES 2025. gadā.
Kosova neatkarību pasludināja 2008. gadā, tomēr Serbija Kosovu joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Kosovas neatkarību atzinušas 115 valstis, tostarp 23 no 28 ES dalībvalstīm. Tās dalību ANO bloķē Serbijas sabiedrotās Krievijas un Ķīna. Apmēram 120 000 Kosovā dzīvojošo serbu par savu galvaspilsētu joprojām uzskata Belgradu, un Serbija viņus finansiāli atbalsta. Vairums no 1,8 miljoniem Kosovas iedzīvotāju ir etniskie albāņi.
Pēc 1998.-1999. gada kara starp Kosovas albāņu separātistiem un Serbijas spēkiem Kosova tika pakļauta ANO administrācijai, un tur drošības uzturēšanai tika izvietoti NATO miera uzturētāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
