Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanas gadījums Lielbritānijā licis ne tikai britu tiesībsargiem rūpīgāk pārskatīt citu spiega ģimenes locekļu un Putina kritiķu nāves gadījumus, bet mudinājis arī Jaunzēlandes policiju atkārtoti pārbaudīt 2006. gada incidentu Oklendā, kad, iespējams, mēģināts noindēt bijušo padomju spiegu un "Pārdaugavas grupējuma" mafijas darboni Borisu Karpičkovu, raksta "NZ Herald".
Karpičkovs Jaunzēlandē 2006. un 2007. gadā uzturējās, jo vēlējās iegūt politisko patvērumu pēc tam, kad tas nebija izdevies Lielbritānijā. Kādu dienu, viņam ejot pa vienu no galvenajām Oklendas tirdzniecības ielām, sejā tika iemests pulveris. Pēc tam viņam strauji pasliktinājās pašsajūta.
"Es gāju, nesu somu un skatījos pa kreisi skatlogos, kad ar perifēro redzi pamanīju, ka man kāds tuvojas. Viņš izskatījās pēc parasta ubagotāja. Viņš centās sagrābt manu somu, bet jau nākamajā brīdī sajutu, ka man sejā iemet tādus kā putekļus. Pēc tam ubags vienkārši aizgāja," bijušais spiegs notikušo savulaik atstāstīja britu medijiem.
Karpičkovs turpinājis iet savās gaitās, bet pēc aptuveni pusotra kilometra sajutis spēcīgu reiboni un sācis svīst, bet vakarā parādījušās spēcīgas iesnas. Viņš apmeklējis ārstu, kurš pateicis, ka vīrietis noķēris visparastāko vīrusu. Tomēr turpmāko nedēļu laikā viņam strauji izkrituši mati un viņš zaudējis gandrīz trešdaļu jeb 30 kilogramus svara. Tad viņa veselība ir normalizējusies.
Jaunzēlandes policija "NZ Herald" atklājusi, ka Karpičkovs patiešām dzīvojis Jaunzēlandē no 2006. gada jūnija līdz 2007. gada oktobrim. "Mēs šobrīd pārskatām savus failus, lai atrastu informāciju, kas mums varētu būt par Karpičkovu. Ņemot vērā to, ka notikums ir sens, visticamāk, būs nepieciešams kāds laiks, lai šo uzdevumu pabeigtu," norādījis tiesībsargu pārstāvis.
Latvijā dzimušais bijušais VDK pretizlūkošanas dienesta darbinieks Karpičkovs pēc PSRS sabrukuma turpinājis darbu gan Krievijas, gan kopš 1995. gada arī Latvijas drošības dienestu labā, tostarp sadarbojies ar atsevišķiem Rietumvalstu dienestiem.
Savulaik portāls "Pietiek.com" rakstīja, ka Karpičkovs gadu gaitā bija ieguvis lielu skaitu dažādu cilvēku sarunu ierakstu, ko sākotnēji mēģinājis pārdot par lielām summām, bet galu galā nodevis prokuratūrai. Citu starpā deviņdesmito gadu sākumā esot noklausīts arī "Bankas Baltija" vadītājs Aleksandrs Lavents viņa Jūrmalas mājā.
Jaunzēlandes medijs raksta, ka pēc tam, kad 1998. gadā Krievijas puse atklājusi viņa nodevību, dubultaģents bēdzis uz Londonu, kur astoņus gadus neveiksmīgi centies iegūt pilsonību. Kad tas nav izdevies, viņš ar viltotu Lietuvas pasi devis uz Jaunzēlandi, bet pēc patvēruma atteikuma ar to pašu viltoto pasi atgriezies Lielbritānijā.
Tomēr Karpičkova darbības vēriens Latvijā par spīti spiegu ierasti klusajam un nemanāmajam dzīvesstilam gan bija daudz plašāks nekā to apraksta ārzemju mediji, un viņš bija labi pazīstams arī kriminālajās aprindās. "Delfi" pirms gandrīz 15 gadiem vēstīja, ka bijušais čekists 90. gadu vidū apsūdzēts par mantas piesavināšanos lielā apmērā, par dokumentu viltošanu un par neatļautu ieroča nēsāšanu.
Karpičkovs 90. gadu sākumā kļuva par tā dēvētā "Pārdaugavas mafijas" grupējuma līderim Vladimiram Ļeskovam piederošās bankas "Olimpija" drošības dienesta vadītāju. Tika baumots par viņa iesaisti dažādās slepkavībās, taču plašāk izskanēja caur "Olimpijas" banku izsniegtā tā dēvētā G-24 kredīta 500 tūkstošu ASV dolāru vērtībā piesavināšanās gadījums. Viņš paņēmis vienu tā daļu, bet otru – Vjačeslavs Goilo, kurš par šo naudu ASV 90. gadu nogalē pat bija paguvis atvērt naktsklubu.
Karpičkovs tika vainots 232 000 ASV dolāru piesavināšanā un viņam tika piespriests mājas arests. Karpičkovam gan izdevās Latviju pamest un apmesties Lielbritānijā. Lai gan Latvija pieprasīja viņa izdošanu tiesāšanai, Lielbritānija to atteicās darīt, nepaskaidrojot savu lēmumu.
Joprojām pie labas veselības esošais bijušais čekists gadu laikā nācis klajā ar dažādiem skaļiem paziņojumiem.
Piemēram, viņš savulaik medijiem atklāja, ka arī Andris Šķēle bijis iesaistīts G-24 kredītu izkrāpšanas shēmās. Savukārt "Mirror" viņš nosauca sešu cilvēku vārdus, kurus Kremļa aģenti varētu vēlēties likvidēt – krievu un britu dubultaģentu Oļegu Gordinski, ASV finansistu un Magņicka akta virzītāju Bilu Brauderu, britu izlūku Kristoferu Stīlu, spiegošanā vainoto kodolzinātnieku Igoru Sutjaginu, Aleksandra Ļitviņenko lietā iesaistīto ASV – Krievijas dubultaģentu Juriju Švecu un pasaulslaveno pārbēdzēju un rakstnieku Vladimiru Rezunu (pazīstams kā Viktors Suvorovs).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
