ASV spēki gatavojas atsist jaunus Krievijas algotņu uzbrukumus  (321)

"Tās artilērijas kārtas varēja nokrist te un nogalināt amerikāņus, un tas ir iemesls, kāpēc mēs turpinām uzlabot savas aizsardzības pozīcijas," medijam skaidrojis Braga, kurš reģionā vada ASV koalīcijas operācijas pret "Daesh".

Pavisam netālu atrodas naftas un gāzes pārstrādes rūpnīca, ko ASV atbalstītie kurdu vadītie "Sīrijas Demokrātiskie spēki" no "Daesh" atkaroja pirms aptuveni gada. Tepat ir arī lieli naftas un dabasgāzes lauki. Tiek uzskatīts, ka šie lauki un rūpnīcas, kas reiz kalpoja kā "Daesh" zelta bedre, arī bija Krievijas algotņu un citu grupējumu mērķis, uzsākot uzbrukumu ASV un kurdu spēkiem februāra sākumā.

Kad koalīcijas spēki pamanījuši viņu tuvošanos lielā kolonnā, kurā bijuši gan artilērijas ieroči, gan tanki, atbilstoši savstarpējām norunām ASV brīdinājusi Krievijas pusi, bet tās pārstāvji nolieguši atrašanos šajā vietā. Pēc pirmajiem artilērijas šāvieniem no uzbrucēju puses, ASV spēki atbildējuši ar artilēriju, iznīcinātāju un kaujas helikopteru uzlidojumiem. Vairākas stundas ilgušajā operācijā necietis neviens koalīcijas karavīrs, taču nogalināti līdz pat 300 uzbrucēji, starp kuriem liels skaits bijuši Krievijas algotņi.

ASV ģenerālis Braga medijam "NBC News" norāda, ka uzbrukuma brīdī bijis nopietni nobažījies, ka konfrontācija var pāraugt plašākā konfliktā ar Krieviju. Arī patlaban uzbrucēju spēku pārpalikumi esot atvilkti vien aptuveni piecus kilometrus no uzbrukuma vietas. "Nav nekādu iemeslu, lai šāda mēroga kaujas spēki atrastos mums tik tuvu. Nedomāju, ka tas ir veselīgi, ja vēlamies panākt deeskalāciju," viņš skaidro.

Pēc incidenta Krievijas reakcija bija nekonkrēta. Sākotnēji Kremlis noliedzis jebkādu iesaisti uzbrukumā. Aptuveni nedēļu vēlāk Krievijas Aizsardzības ministrija atzina piecu krievu nāvi, bet vēl pēc vairākām dienām apstiprināja, ka uzbrukumā gājuši bojā vairāki desmiti "Krievijas un citu bijušās Padomju Savienības valstu pilsoņi".

Sīrijā vietējo spēku atbalstam izvietoti aptuveni 2000 ASV karavīri, taču iepriekš izskanējusi informācija arī par Vācijas, Francijas un Lielbritānijas īpašo uzdevumu vienību klātbūtni.

Lai gan amerikāņi iestājas pret Bašara al Asada režīmu, koalīcijas spēki līdz šim izvairījušies no sadursmēm no valdības spēkiem un tos atbalstošajiem Irānas (tostarp Irānas finansētās libāniešu "Hezbollah") un Krievijas spēkiem. Līdz ar to 7. februāris iezīmēja ne tikai jaunu pavērsienu Sīrijas jau tā sarežģītajā konfliktā, bet bija pirmā tiešā amerikāņu un krievu sadursme pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma.

Eksperti iepriekš norādījuši, ka šāds Krievijas privātās un oficiāli nepastāvošās kompānijas "Vagner" algotņu uzbrukums varējis izraisīt plašāku konfliktu starp Vašingtonu un Maskavu, no kura abas lielvalstis līdz šim izvairījušās. Rezultātā abas puses oficiālos paziņojumos apstiprinājušas krievu un amerikāņu konfrontāciju, bet centušās norādīt, ka "Vagner" algotņu nozīme šajā incidentā ir maznozīmīga.