Svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās Krievijā uz nākamo sešu gadu termiņu tika apstiprināts Vladimirs Putins, kurš pie varas kā prezidents vai premjers ir jau kopš 1999. gada.
Jautājums rodas par to, kas notiks tālāk. Krievijas konstitūcija nepieļauj prezidentam amatā palikt vairāk par diviem sešu gadu termiņiem pēc kārtas. Putina otrais termiņš beigsies 2024. gadā.
Ja veic rokādi ar premjeru, līdzīgi kā tas tika realizēts 2008. gadā, kad Putins kļuva par premjeru, bet prezidents vienu termiņu bija premjers Dmitrijs Medvedevs, 2030. gadā, kad saskaņā ar Konstitūciju Putins atkal varētu kļūt par prezidentu, uz vēlēšanu laiku viņš būs jau 77 gadus vecs – krietni virs vidējā vīriešu mūža ilguma valstī.
Tomēr reti kurš novērotājs pieļauj, ka Putins 2024. gadā varētu labprātīgi beigt savu politiķa karjeru. Eksperti jau ir sprieduši, ka Krievijā izveidotā varas sistēma ar labumu gūšanu elitei nespētu pastāvēt bez Putina.
"Neviens negaida, ka viņš dosies pensijā makšķerēt," "Radio Brīvā Eiropa" ("RFE/RL) vietnē komentē Maskavas analītiķis Vladimirs Frolovs.
Kā Kremlis atradīs risinājumu, lai apmierinātu gan tieksmi pēc varas, gan liktu tam izskatīties leģitīmi, paliek nezināms.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
