Aptuveni divas nedēļas pirms savas nāves pasaulslavenais britu fizikas teorētiķis Stīvens Hokings kādā vārdā pagaidām neminētā zinātniskajā žurnālā iesniedzis publicēšanai savu pēdējo pētījumu, raksta "Vice". Pētījums "Viegla izeja no bezgalīgās izplešanās?", iespējams, atklājot formulas, lai pierādītu citu visumu eksistenci un noteiktu mūsu Universa galu.
Viņa un Tomasa Hertoga kopīgi sarakstītais materiāls izvirza hipotēzi, ka mūsu pašu Visuma fona radiācijā esot fiksējami pierādījumi multiversa eksistencei, un teorētiski šādiem pierādījumiem vajadzētu būt iegūstamiem un izmērāmiem. Attiecīgi, ja mēs dzīvojam Multiversā, tad mums zināmais Visums ir tikai viens no daudziem. Savukārt šāds atsevišķu kosmosu veidots Multiverss sevī ietvertu visu telpu, laiku, matēriju un enerģiju. Hokings zinātniskajā materiālā arī pamatojot, ka Visumam reiz pienāks gals, kad visas tajā esošās zvaigznes zaudēs enerģiju.
Pētījumu Hokings publicēšanai iesniedzis tikai desmit dienas pirms nāves – 4. martā –, un britu medijs "Sunday Times" pieļauj, ka tas varētu kļūt par leģendārā zinātnieka mūža darba kulmināciju. Šajā pētījumā Hokings esot centies rast risinājumus jautājumiem, kuri viņu nodarbinājuši pēdējos 35 gadus. Pie šo problēmu risināšanas viņš strādājis, kopš publicēja pētījumu par Visuma izplešanos pēc Lielā sprādziena.
Slavenais zinātnieks 1983. gadā kopā ar kolēģi Džeimsu Hārtlu publicēja zinātnisku Visuma izplešanās aprakstu. Viņš pieder pie tiem zinātniekiem, kas pamatojuši visa sākuma - tā dēvētā Lielā sprādziena - aizsāktu Universa izplešanās teoriju. Jau šajā teorijā tika pieminēts, ka pastāv citi visumi, taču netika piedāvāts, kā to varētu pierādīt. Kopš tā laika Hokings centies rast risinājumu, lai citu visumu eksistence būtu pierādāma. "Mēs vēlējāmies Multiversa teoriju transformēt pārbaudāmā zinātniskā rāmējumā," medijam "Sunday Times" norādījis Hokinga kolēģis un līdzautors šobrīd publicēšanai iesniegtajam pētījumam Hertogs.
Atsevišķi kritiķi jau noraidījuši tā unikalitāti. "Viņa pēdējais darbs centās rast prognozējamību, bet argumenti pagaidām nav gana pārliecinoši," medijam "The Times" norādījis Hokinga draugs un Kanādas Perimetra institūta direktors profesors Neils Turoks.
Jau ziņots, ka Hokings mūžībā aizgāja mājās Kembridžā 14. martā motorā neirona slimības paveida komplikācijas dēļ. Ar reto kaiti viņš sasirga 1964. gadā. Savukārt pasaules slavu viņš iemantoja pēc grāmatas "Īsi par laika vēsturi" publicēšanas 1988. gadā. Grāmata negaidīti kļuva par dižpārdokli, bet pats zinātnieks par zvaigzni, ko veicināja arī viņa talants un asprātība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
