Krievijas prezidenta vēlēšanu aktivitāte ir falsificēta, pamato Navaļnijs  (278)

Varas korupcijas atmaskotājs, kuram pašam kandidēšana uz prezidenta amatu bija liegta, īpaši norāda, ka mākslīgi palielināta ir kopējā vēlētāju aktivitāte.

Lai gan nevienam no politikas vērotājiem par Putina pārvēlēšanu nekādu šaubu nebija, saskaņā ar analītiķu un avotu vēstīto Kremlim bija svarīgi ar dažādiem līdzekļiem, tostarp svētku pasākumiem un valsts darbinieku obligātu balsošanu, nodrošināt lielu vēlētāju aktivitāti, lai Putina pārvēlēšana izskatītos pēc iespējas leģitīmāka.

Svētdien notikušajā balsošanā saskaņā ar oficiāliem datiem izdevās sasniegt 67,5% balsstiesīgo pilsoņu aktivitāti, kas ir uzlabojums, salīdzinot ar 65% pagājušajās prezidenta vēlēšanās 2012. gadā.

Kā vienu no faktoriem, kas liecinot par falsifikāciju, Navaļnijs izceļ kopējo vēlētāju skaitu. 2012. gada vēlēšanās CVK sarakstos tie bija 110 miljoni cilvēku.

Kopš tā laika 2014. gadā tika okupēta Ukraina piederošā Krimas pussala, kas Krievijas vēlētāju skaitu palielināja par 1,8 miljoniem, tāpat šajā laika posmā pilsonība piešķirta vēl vismaz 600 tūkstošiem cilvēku.

"Plus, katru gadu katrā savā lielajā uzrunā Putins stāsta, ka Krievijas iedzīvotāju skaits, pateicoties viņa gudrajai politikai, aug," savā videoblogā stāsta Navaļnijs.

Tas nozīmē, ka šī gada vēlēšanās balsotāju skaitam bija jābūt vismaz 112 miljoniem, taču Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) protokolos paveras cita aina – 109 miljoni balsotāju, kas ir mazāk nekā 2012. gadā, akcentē Navaļnijs.

"Sanāk, ka vai nu Putins ir naturāli apēdis visus šos cilvēkus, vai mūsu Krievija izmirst rekordātrā tempā. Vai arī CVK viltoja šo skaitli, lai samazinātu vēlētāju skaitu, palielinot aktivitāti," spriež opozicionārs.

Opozicionārs piemin arī biļetenu samešanu urnās bez reāliem balsotājiem, kas virknē vēlēšanu iecirkņu fiksēts novērošanas kamerās.

Turpinot par vēlētāju aktivitātes falsifikāciju, Navaļnijs par piemēru min Groznijas vēlēšanu iecirkni numur 427, kur atradās viņa vadītās kustības novērotājs: nobalsot tur ieradās 34% reģistrēto vēlētāju. Taču turpat blakus kvartālā, iecirknī numur 428, novērotāja nebija, un tur aktivitāte sasniegusi 96,4%, skaidro politiķis.

Līdzīga situācija novērota visā valstī, apgalvo Navaļnijs, pēc kura aicinājuma novērot vēlēšanas un skaitīt balsotājus bija devušies 33 tūkstoši aktīvistu.

Saskaņā ar Navaļnija novērotāju datiem Tatarstānā nobalsojuši 60% vēlētāju, bet oficiālajos datos – 74%. Mordvijā 53% novērotāju saskaitīto balsotāju pret 78% oficiālajos datos. Dagestānā Navaļnija novērotāji fiksēja 39% vēlētāju aktivitāti, kamēr oficiālajos datos tie ir 87%, pasvītro Navaļnijs.

Kā vēl vienu falsifikācijas metodi opozicionārs min sešus miljonus vēlētāju, kas reģistrējušies balsošanai nevis pēc reģistrētās dzīvesvietas, bet kaut kur citur.

Šī sistēma dod iespēju vienam cilvēkam nobalsot vairākas reizes, apgalvo Navaļnijs. Pēc vēlēšanām šādas shēmas esamību atzina arī komunistu kandidāts prezidenta amatam Pāvels Grudiņins, kurš šīs vēlēšanas nosauca par "visnetīrākajām postpadomju telpā".

Šie seši miljoni balsu ir 8% no nobalsojušo iedzīvotāju skaita – "kolosāls skaitlis", uzskata Navaļnijs.

Vēstīts, ka pēc tam, kad CVK atteicās reģistrēt Navaļnija kandidatūru cīņai par prezidenta krēslu, viņš iedzīvotājus aicināja šīs vēlēšanas boikotēt.

18. martā notikušajās prezidenta vēlēšanās Krievijā ar 76,6% balsu uzvarēja līdzšinējais prezidents – jau 18 gadus pie varas esošais Vladimirs Putins.

Otrajā vietā palika Pāvels Grudiņins no Komunistiskās partijas ar 11,82% balsu. Tālāk seko Vladimirs Žirinovskis no ultranacionālistiskās Liberāldemokrātiskās partijas ar 5,68% balsu, Ksenija Sobčaka no opozīcijas partijas "Pilsoniskā iniciatīva" ar 1,66% balsu, Grigorijs Javļinskis no liberālās partijas "Jabloko" ar 1,04% balsu, Boriss Titovs no Izaugsmes partijas ar 0,75% balsu, Maksims Suraikins no partijas "Krievijas komunisti" ar 0,68% balsu, kā arī Sergejs Baburins no nacionālistiskās partijas "Krievijas tautas savienība" ar 0,65% balsu, ziņoja aģentūra LETA.