Skripaļa saindēšana ir uzbrukums ES suverenitātei, uzsver Makrons  (124)

Kā ziņots, samitā panākta vienošanās par ES vēstnieka atsaukšanu no Maskavas konsultācijām, un vairākas dalībvalstis paziņojušas, ka apsver iespējamo Krievijas diplomātu izraidīšanu.

Latvija jau paziņojusi, ka vismaz viens Krievijas vēstniecības darbinieks tiks izraidīts.

"Es esamu sevišķi apmierināts, ka, neskatoties uz smagajām "Breksita" sarunām, ES ir nodemonstrējusi vienbalsīgu un nepārprotamu vienotību ar Lielbritāniju," norādīja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.

Viņš piebilda, ka šādai ES reakcijai neesot precedenta, taču uzsvēra, ka vēl ir pāragri teikt, vai ES īstenos vēl kādus soļus pret Krieviju.

Taču Tusks sacīja, ka jau no pirmdienas gaidāmi "tālāki soļi valstu līmenī".

Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele uzsvēra, ka, reaģējot uz šo uzbrukumu, "nepieciešama" turpmāka koordinēta rīcība.

"Mēs šo uzbrukumu uzskatām par nopietnu mūsu drošības pārbaudījumu un par uzbrukumu Eiropas suverenitātei," kopīgā preses konferencē ar Merkeli paziņoja Makrons. "Tas pieprasa koordinētu, apņēmīgu reakciju no Eiropas Savienības un to dalībvalstu puses."

Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pārējo dalībvalstu līderus par Solsberi uzbrukuma izmeklēšanu informēja ceturtdien vakariņu laikā.

Viņai izdevās pārliecināt arī sākotnēji skeptiski noskaņotos Grieķijas un Itālijas premjerus pievienoties Lielbritānijas izdarītajiem secinājumiem par Maskavas atbildību.

Merkele norādīja, ka Mejas sniegtā informācija atstājusi maz šaubu par to, ka Solsberi incidentā vainojama Maskava.

"Mēs uzskatām, ka analīzes jau ļoti labi pamatotas, un to neviens neapšaubīja," piebilda Vācijas kanclere.

Viņa arī uzsvēra, ka vismaz Vācija un Francija ir vienisprātis par turpmāku soļu nepieciešamību papildus ES vēstnieka atsaukšanai no Maskavas.

Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers norādījis, ka vēstnieka atsaukšana ir "ārkārtējs pasākums", kādu ES vēl nekad iepriekš nav īstenojusi.

Tomēr domstarpības par to, cik tālu iet, saglabājušās, un, piemēram, Austrija paziņojusi, ka negrasās izraidīt kādu krievu diplomātu.

Arī Tusks apstiprinājis, ka pagaidām nav zināms, cik dalībvalstis sekos Lielbritānijas piemēram un krievu diplomātus izraidīs.

"Vairāk nekā viena, taču nedomāju, ka tās būs visas," izteicās Eiropadomes prezidents.

Lielbritānija šomēnes izraidīja 23 Krievijas diplomātus, un Krievija spēra atbildes soļus, arī izraidot 23 britu diplomātus un apturot Britu padomes un Lielbritānijas ģenerālkonsulāta darbību Sanktpēterburgā.

Londona apgalvo, ka izraidītie Krievijas diplomāti bijuši neoficiāli izlūkdienestu aģenti.

Tā vietā, lai spiestu ES piemērot Krievijai jaunas ekonomiskās sankcijas, Meja mēģina iegrožot plašo Krievijas spiegu tīklu un atbrīvoties no krievu aģentiem, kas spiego diplomātiskajā aizsegā.

Arī Latvija patlaban plāno izraidīt vienu vai vairākus Krievijas vēstniecības darbiniekus, kuri Latvijas teritorijā nodarbojas ar izlūkdarbību, aģentūrai LETA pavēstīja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Gints Jegermanis.

Lietuva un Igaunija paziņojušas, ka apsver Krievijas diplomātu izraidīšanu, un līdzīgi apsvērumi ir arī Čehijai.

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars paziņoja, ka Īrija veiks drošības izvērtējumu attiecībā uz Krievijas diplomātiem un tie, kuru darbība tiks atzīta par neleģitīmu, varētu tikt izraidīti.

Savukārt Dānijas premjerministrs Larss Leke Rasmusens sacīja, ka Dānija apsvērs, vai īstenot vienpusējus soļus.

Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis paziņojis, ka citas valstis vēl nav informējušas Krieviju par iespējamo diplomātu izraidīšanu.

Maskava joprojām noliedz, ka būtu vainīga uzbrukumā Skripaļam, un pārmet Londonai histērisku uzvedību.

"Manuprāt, ir skaidrs, ka Krievija apdraud vērtības, kas mums, kā eiropiešiem, ir kopīgas, un ir pareizi, ka mēs kopā aizstāvam šīs vērtības," uzsvēra Meja.