Piektdien Katalonijā izcēlušies protesti un sadursmes starp likumsargiem un protestētājiem, kuri pauduši savu neapmierinātību pret Spānijas tiesas piektdien piemēroto apcietinājumu pieciem katalāņu separātistu līderiem, ziņo britu raidsabiedrība BBC.
Katalonijas ielās izgājuši tūkstošiem cilvēku. Demonstrācijas notikušas arī citos Katalonijas apgabalos. Protestu akciju jau ceturtdien sāka organizēt radikāli noskaņotā organizācija "Republikas Aizsardzības komitejas" (CDR).
Demonstrētājiem rokās bijuši karogi, kā arī Spānijas Augstākās tiesas tiesneša Pablo Ljarenas un Spānijas karaļa Felipes VI fotoattēli, kurus tie sadedzinājuši. Tāpat protestētāji izklieguši dažādus saukļus un vienojušies kopīgās dziesmās.
Sadursmēs ar policiju Barselonā ievainoti vairāk nekā 20 cilvēki, ziņo BBC. Likumsargiem nācies pielietot stekus, lai atgaiņātu protestētājus no Spānijas centrālās valdības pārstāvniecības ēkas.
Jau ziņots, ka piektdien Spānijas Augstākās tiesas tiesnesis Ljarena, kurš arī izmeklē Katalonijas neatkarības referenduma sarīkošanu, piektdien piemēroja apcietinājumu pieciem katalāņu separātistu līderiem. Apcietinājums piemērots arī Džordi Turuljam, kurš izvirzīts uz reģiona premjerministra amatu. Šī iemesla dēļ Turuljs vairs nevarēs piedalīties sestdien plānotajā Katalonijas parlamenta sēdē, kurā paredzēts balsojums par viņa iecelšanu premjera amatā.
Apcietinājums piemērots arī bijušajai Katalonijas parlamenta spīkerei Karmei Furkadeljai un trim bijušajiem reģionālās valdības ministriem.
Piektdien arī Spānijas Augstākā tiesa izvirzījusi apsūdzības par dumpi 13 katalāņu separātistu politiķiem, tostarp bijušajam reģiona valdības vadītājam Karlesam Pudždemonam.
Tiesnesis Pablo Ljarena piektdien izvirzīja apsūdzības, noslēdzot četrus mēnešus ilgo izmeklēšanu par pērnā gada rudens notikumiem. Notiesājoša sprieduma gadījumā separātistiem var tikt piespriests līdz 30 gadiem ilgs cietumsods.
Tiesnesis apsūdzēja Pudždemonu, kurš atrodas Beļģijā, par Katalonijas neatkarības referenduma organizēšanu pērnā gada oktobrī, neskatoties uz Madrides izsludināto aizliegumu un "nopietnu vardarbīgu incidentu risku".
Apsūdzības izvirzītas arī bijušajam Katalonijas vicepremjeram Urialam Džunkerasam, bijušajai reģiona parlamenta spīkerei Karmei Forkadeljai, separātistu aktīvistiem Džordi Sančesam un Džordi Kuišaram, kā arī Kreiso republikāņu partijas (ERC) līderei Martai Rovirai, kura piektdien paziņoja, ka pamet Spāniju.
Pudždemona valdība 1. oktobrī sarīkoja referendumu, kurā vairums dalībnieku atbalstīja Katalonijas neatkarību, un reģionālais parlaments 27. oktobrī nobalsoja par neatkarības pasludināšanu no Spānijas. Drīz pēc tam Spānijas Senāts nobalsoja par tiešās pārvaldes atjaunošanu Katalonijā. Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs atlaida Pudždemona vadīto Katalonijas valdību un reģiona parlamentu, izsludinot jaunas reģionālās vēlēšanas.
Glābjoties no aizturēšanas, Pudždemons pēc viņa valdības atlaišanas aizbēga uz Beļģiju, bet Katalonijā palikušie viņa administrācijas locekļi, arī vicepremjers Urials Džunkerass, tika aizturēti un ievietoti apcietinājumā.
Katalonijas reģionālajās vēlēšanās 21. decembrī katalāņu separātisti tomēr saglabāja absolūto vairākumu, un Katalonijas parlamenta spīkers Ružē Turrēns reģiona premjerministra amatam atkārtoti izvirzīja Pudždemonu. Taču Spānijas Konstitucionālā tiesa atzina, ka Pudždemonam jābūt klāt Katalonijas parlamenta sēdē, lai viņš varētu tikt no jauna iecelts reģiona premjera amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
