Nedēļa pasaulē: Gals Japānas indētājiem, Teksasas spridzinātājam un Jaunzēlandes pelēm  (7)

Mūsu lielākajā kaimiņvalstī svētdien prezidenta amatā tika pārvēlēts Vladimirs Putins, un turpinājās Lielbritānijas un Eiropas spiediens pret Krieviju bijušā izlūka Sergeja Skripaļa indēšanas lietā. Savukārt ASV pagājušajā nedēļā nedaudz samazināja Donalda Trampa uzsāktos tirdzniecības karu draudus ar Eiropu, bet Sīrijas armija turpināja no opozīcijas spēkiem pārņemt aizvien jaunus rajonus galvaspilsētas tuvumā, kamēr opozicionāri ar Turcijas atbalstu ieņēma un izlaupīja kurdu apdzīvoto Afrīnas apgabalu.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Pirms 23 gadiem, 1995. gada 20. martā, apokalipsi jeb pasaules galu sludinošās sektas "Augstākā patiesība" ("Aum Shinrikyo") sekotāji Tokijas metro izplatīja zarīna gāzi. Teroraktā bojā gāja 13, bet mediķu palīdzība bija nepieciešama vēl aptuveni 6200 cilvēkiem. Nupat pabeigta kulta līderu tiesāšana, un kuru katru brīdi gaidāma nāvessodu izpilde.

Sektas reliģiskais līderis Sjoko Asaharu, kura īstais vārds ir Čizuo Macumoto, masu slepkavību Tokijā bija pavēlējis veikt sev tuvākajiem sektas locekļiem. Pieci kultam piederīgi cilvēki agrā rītā iekāpa metro vilcienā ar avīzēs ietītiem šķidrā zarīna iepakojumiem. Viņi tos nolika dažādās vietās un ar lietussargu galiem tos nemanāmi pārdūra, bet paši steidzās virszemē, kur tos gaidīja automašīnas. Bezkrāsainais, bez smaržas un garšas esošais nervu aģents, kura viens piliens var nogalināt dažu minūšu laikā, strauji izplatījās. Pasažieri lielā skaitā pameta metro vagonus, kampjot pēc gaisa, un vairākiem no viņiem pa deguniem un mutēm gāzušās asinis. Kopumā cilvēki cieta 15 dažādās metro stacijās. Divpadsmit no viņiem mira terorakta dienā, bet viens dienu vēlāk.

Tokijas terorakts gan nebija pirmais apokalipsi sološais sektas noziegums. Jau 1989. gadā tās locekļi nogalināja kādu advokātu, kurš draudēja to atmaskot. Savukārt laikā no 1990. līdz pat liktenīgajiem uzbrukumiem "Augstākā patiesība" attīstīja ķīmisko ieroču laboratoriju un paveica desmit ķīmiskos un septiņus bioloģiskos uzbrukumus ar mērķi nogalināt vienu vai vairākus cilvēkus. Pēc Tokijas terorakta policija apcietināja Macumoto, kā arī vairākus simtus citu sektas līderu visā Japānā. Vairāki apsūdzētie vēlāk saņēma nāves spriedumus.

Pagājušajā nedēļā septiņi līderi pārvietoti ārpus Tokijas, kas Japānā tiekot vērtēta kā pazīme, ka kuru katru dienu tiks paziņots par nāvessodu izpildi. Kopumā nāvessodu gaidot līdz pat trīspadsmit kulta vadītāju, vēsta "Japan Times". Valsts ievēro īpašu politiku attiecībā pret nāvessodiem – notiesātie par to izpildes laiku uzzina vien dažas stundas pirms soda izpildes, bet plašāka sabiedrība – tikai pēc notiesāto nāves.

Spānija Gibraltāru centusies atgūt no Lielbritānijas jau kopš 1704. gada, kad stratēģiskā tirdzniecības jūrasceļa malā esošā klints tai tika atņemta. Nupat tā atkal saskatījusi iespējas to izdarīt, liecina britu un spāņu mediju ziņas.

Lielbritānija ļoti vēlas panākt izdevīga tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Eiropas Savienību, lai tā pēc "Brexit" procesa noslēgšanas pēc gada nezaudētu saikni ar savu lielāko tirdzniecības partneri. Pirmkārt, šādu līgumu Lielbritānija var panākt, pakļaujoties virknei ES institūciju izvirzīto prasību. Otrkārt, tai var nākties piekāpties arī atsevišķām dalībvalstīm, kurām ir veto tiesības ES-Lielbritānijas līgumu vienkārši noraidīt.

Viens no sāpīgākajiem punktiem līdz šim bijusi Īrijas un Ziemeļīrijas robežjautājuma risinājuma meklējums. Savukārt tagad, izmantojot vēsturisku izdevību, Spānijas premjera Mariano Rahoja valdība norādījusi, ka varētu atjaunot diskusijas par Gibraltāra teritoriālo piederību. "Brexit" procesa nogurdinātā Lielbritānijas valdība patlaban cer, ka tas nenotiks, bet, ja viņiem neizrādīsies taisnība, politiska viļņošanās varētu notikt pašā Gibraltārā, kura iedzīvotāji nevēlējās "Brexit" un nevēlas kļūt par Spānijas pilsoņiem.

Jaunzēlandē pabeigts vērienīgais tā dēvētais "Miljons dolāru peles" projekts, kura laikā Antipodu salu arhipelāgā aptuveni 800 kilometrus no Jaunzēlandes galvenajām salām iznīcināta lielākā invazīvā suga – peles. Vulkāniskajās un cilvēku neapdzīvotajās salās karš pret pelēm tika uzsākts pirms pieciem gadiem un tā noslēgums oficiāli izziņots pagājušajā nedēļā. Kopumā esot iznīcināti aptuveni 200 000 mazo dzīvnieciņu, raksta "The Telegraph".

Ar to gan invazīvo sugu nobeigšana Jaunzēlandē ir tikai sākusies. Peļu nīcināšana bija pirmais solis plašāka projekta ietvaros, kas paredz līdz 2050. gadam Jaunzēlandi atbrīvot no visām invazīvajām sugām salu pēc salas.

Līdz ar pirmajiem ieceļotājiem salās ieradās arī dažādi dzīvnieki, piemēram, peles, oposumi un sermuļi, kuri līdz šim iznīcinājuši neskaitāmus vietējās faunas pārstāvjus un apdraud vēl daudzu citu eksistenci. Mēģinājumi viņu izplatību ierobežot vai pat iznīdēt pilnībā līdz šim nav bijuši pārāk sekmīgi. Tomēr jaunais projekts un tā veiksmīgais pirmais solis, iespējams, nākotnē ļaus Jaunzēlandei kļūt par paraugu, lai līdzīgas programmas īstenotu arī citviet.

Kamēr Eiropā par migrantu krīzi var runāt vienīgi kopš 2015. gada, Izraēlā liels imigrantu pieplūdums no Āfrikas valstīm bijis sāpīgs temats gandrīz desmitgadi ilgāk. Valdība jau bija izstrādājusi plānu, lai deportētu desmitiem tūkstošus iebraucēju no Eritrejas un Sudānas, jo Izraēlai "neesot imigranti jāuzņem un tā nemaz nevarot to darīt", rakstīja "Al Jazeera".

Cilvēktiesību aktīvisti un valdības plāna kritiķi tikmēr norāda, ka daudzi no tiem, uz kuriem attiektos deportācijas plāns, Izraēlā ir izauguši, pabeiguši skolas, iekārtojušies darbos un izveidojuši ģimenes. Tagad kritiķu un imigrantu pusē ir arī Augstākā tiesa, kas lēmusi deportācijas programmu apstādināt vēl pirms tās plānotā sākuma 1. aprīlī.

Līdz ar to ir apturēta konkrētā programma, kura paredzēja katram izraidāmajam dot biļeti uz kādu Āfrikas valsti un līdzekļus aptuveni 2 800 eiro apmērā vai viņus apcietināt. Tomēr mediji norāda, ka attieksme pret imigrantiem no Āfrikas valstīm gan ebreju gan arābu vidū Izraēlā saglabājas noraidoša – 50-60% iedzīvotāji vēlas viņu deportāciju.

Pagājušajā nedēļā noslēdzās trīs nedēļas ilgusī spriedze ASV Teksasas štata galvaspilsētā Ostinā, kur šajā laikā, atverot sūtījumos paslēptus spridzekļus, bojā gāja divi, bet smagi savainoti tika vēl četri melnādainie iedzīvotāji. Acīmredzami rūpīgā vēstuļbumbu upuru atlase ļāvusi noteikt, ka terorists, visticamāk, ir galēji labējs rasists, vēstīja "New York Times".

Trešdien policija visbeidzot noskaidroja vainīgo – 23 gadu vecu baltādainu vīrieti Marku Antoniju Konditu, kurš vēstuļbumbu izgatavošanu bija apguvis pašmācības ceļā. Viņš līdz šim nebija nokļuvis tiesībsargu redzeslokā.

Tomēr tā vietā, lai tiktu apcietināts, Kondits izvēlējās izdarīt pašnāvību uzspridzinoties. Viņa atstāts ieraksts telefonā gan samulsinājis policiju, jo savā pēdējā vēstījumā terorists nav atklājis nekādus politiskus vai rasistiskus motīvus. Izmeklēšana turpinās.