Krievijas iecere rīkot raķešu šaušanas pārbaudi virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā īpašas bažas neizraisa, paziņojis Igaunijas Aizsardzības ministrijas (AM) kanclers Jonatans Vseviovs.
"Pats par sevi tas nerada bažas. Protams, mēs ļoti uzmanīgi sekojam visām mācībām, kas notiek uz sauszemes, jūrā un gaisā," sacīja Vseviovs Igaunijas sabiedriskās televīzijas ETV raidījumam "Aktuālā kamera" ("Aktuaalne kamera").
"Protams, tas liecina, ka kopumā pieaug Krievijas militārā aktivitāte mūsu robežu tuvumā. Izmēģina dažādas ieroču sistēmas, skatoties globāli, tas nav nekas neparasts," norādīja Vseviovs. "Tiesa, tas ir tik tuvu pie NATO robežām, un nenāk atmiņā, ka Baltijas jūrā būtu notikušās šādas mācības," sacīja Igaunijas AM kanclers. "Tomēr pats par sevi tas nav aizliegts," viņš piebilda.
Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas jūras spēki no 4. līdz 6. aprīlim virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.
Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militārās institūcijas. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.
Pēc Krievijas paziņojuma Latvijas Nacionālie bruņotie spēki (NBS) strādā ikdienas režīmā, vienlaikus kaimiņvalstij lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tai skaitā par to, kāda veida bruņojumu paredzēts izmantot, kā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā, apliecināja Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins.
AM uzskata, ka Krievijas rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis norādīja, ka šie Krievijas plāni nemazina saspīlējumu, bet drīzāk pasliktina drošības situāciju reģionā. "Šādi notikumi atkārtoti apstiprina nepieciešamību turpināt darbu pie mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanas. Tie apliecina arī līdz šim pieņemto lēmumu pareizību par pastiprinātu NATO spēku klātbūtni reģionā," norādīja prezidents.
Lietuvas Ārlietu ministrija (ĀM) paziņojusi, ka atbalsta Latvijas nostāju, ka Krievijas plānotie izmēģinājumi ir izaicinoši un var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras. "Mēs atbalstām Latvijas Aizsardzības ministrijas nostāju (..) ka šī izaicinošā rīcība apdraud civilo navigāciju, palielina incidentu risku un turpina demonstrēt Krievijas agresīvo un konfrontējošo politiku," norādījusi Lietuvas ĀM.
Savukārt Lietuvas Aizsardzības ministrija (AM) uzsvērusi, ka tai ir "ļoti negatīva attieksme pret Krievijas militārā spēka agresīvu demonstrēšanu Baltijas jūrā, īpaši pie kaimiņvalsts Latvijas krastiem". Tā piebildusi, ka "Krievijas flotes plāni no 4. līdz 6. aprīlim izmēģināt raķešu bruņojumu Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā traucēs ekonomisko un komerciālo darbību Baltijas jūras reģionā un palielinās incidentu risku".