Bijušajam diktatoram 2013. gadā tika piespriests 80 gadu cietumsods - 50 gadi par genocīdu un 30 gadi par kara noziegumiem.
Rioss Monts tika notiesāts par 1771 civiliedzīvotāja noslepkavošana Kičes departamentā, viņam atrodoties pie varas no 1982. līdz 1983. gadam. Apsūdzība norādīja, ka tieši viņš esot devis rīkojumu veikt šo slaktiņu. Esot pie varas, Rioss Monts īstenoja nežēlīgu kampaņu pret kreisajiem nemierniekiem, pie kuriem nereti tika pieskaitīti arī vietējo maiju kopienu pārstāvji, kas patiesībā konfliktā nebija iesaistījušies.
Rioss Monts apgalvoja, ka par armijas pastrādātajiem noziegumiem un vardarbību neko neesot zinājis. Spriedums drīz pēc tam tika atzīts par spēkā neesošu, tāpēc ka bija pieļautas procesuālas kļūdas. Atkārtota lietas izskatīšana tika atsākta 2016. gadā, drīz pēc tam atkal izbeigta un 2017. gadā atsākta atkārtoti.
ANO aplēses liecina, ka 36 gadus ilgajā pilsoņkarā Gvatemalā dzīvību zaudēja 200 000 cilvēku, un Riosa Montes valdīšanas laiks tiek uzskatīts par vienu no nežēlīgākajiem kara posmiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
