Nedēļa pasaulē: Makrons glābj Rietumu tēlu, austrālieši – vaļus, FIB – savus diplomātus Kolumbijā  (14)

Tepat kaimiņos traģisku ugunsgrēku lielveikalā vadošās elites rupori centās pārvērst par politisku tirādi, Kremlim paralēli turpinot radīt aizvien jaunas versijas par bijušā spiega Sergeja Skripaļa indēšanas iemesliem un padziļinot ar to saistīto diplomātisko krīzi.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Īsi pēc tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps izziņoja plānu drīzumā atvilkt ASV spēkus no Sīrijas, kur joprojām turpinās ne tikai karš pret "Daesh", bet valsts sadalīta savstarpēji naidīgu un dažādu ārēju spēku atbalstītu grupējumu pārvaldītās ietekmes zonās, Francijas prezidents Emanuels Makrons kurdiem garantēja, ka palīdzēs tiem stabilizēt valsts ziemeļdaļu pret "Daesh".

Sīrijas austrumos kurdi sevi pierādīja kā galvenais un uzticamākais rietumvalstu sabiedrotais pret "Daesh" jau kopš 2014. gada, kad džihādisti pārņēma milzīgas teritorijas Sīrijā un Irākā, jo viņus galvenokārt motivēja cīņa par pašu apdzīvotajām zemēm. Līdz ar ieročiem, transportlīdzekļiem un munīcijas piegādēm, pie kurdu vadītajiem "Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem" ieradās arī amerikāņu, britu, vāciešu un franču speciālo uzdevumu vienību karavīri, regulāri liecināja neoficiāla informācija un sociālajos tīklos nopludināti attēli .

Lielākos Rietumu spēkus Sīrijā – oficiāli ap 2000 vīru – šobrīd veido ASV spēki, bet Trampa paziņojums, ka viņi Sīriju pametīs, raisījis neizpratni par uzticamo sabiedroto kurdu nākotnes izredzēm. Bez Rietumu atbalsta ar vieglajiem ieročiem bruņotie kurdi ir viegls mērķis gan Irānas un Krievijas atbalstītajai Sīrijas armijai, gan kurdus par teroristiem uzskatošajai Turcijai. Makrona ceturtdien izteiktais solījums atbalstīt kurdu vadītos "Sīrijas Demokrātiskos spēkus" devis lielākajai tautai bez savas valsts jaunu cerību.

Lai gan Makrons oficiāli teicis, ka palīdzēs kurdiem turpināt cīņu pret "Daesh", šī cīņa, lai gan reāli joprojām notiek Sīrijas un Irākas pierobežā, aizvien vairāk gan izskatās pēc iegansta, ne mērķa. Acīmredzami, daudz svarīgāk rietumvalstīm ir ar kurdu palīdzību atkarotajās teritorijās saglabāt stabilitāti, un diplomātiski pamatot savu klātbūtni ar karu pret teroristiem ir vienkāršāk nekā rast pamatojumu, kāpēc vienas NATO dalībvalstis sargā kādu tautu pret citu NATO dalībvalsti. Par to liecina arī Turcijas skaļie paziņojumi.

Rietumi politiski nevar atļauties zaudēt karu ilgtermiņā Sīrijas austrumos pēc tam, kad pasaule jau noskatījās kā Turcija ieņēma un tās atbalstītie kaujinieki izlaupīja vienu no vēsturiskajiem kurdu reģioniem Sīrijā. Tiesa, miera garants tajā nebija Rietumi, bet gan Krievija. Iepriekš reģionā Krievija pat bija izvietojusi savus miera uzturēšanas spēkus, taču dažas dienas pirms Turcijas uzbrukuma 2018. gada 20 janvārī reģionu pameta, tādējādi kurdus netieši piespiežot sadarboties ar Sīrijas valdību.

Apšaudes ASV skolās kļuvušas par skumju ārvalstu ziņu tradīciju. Tomēr izskatās, ka februārī notikusī traģēdija Floridā beidzot iekustinājusi lavīnu. Pagājušajā svētdienā "March for Our Lives" ("Gājiens par mūsu dzīvībām") Vašingtonā sapulcināja vismaz 200 000 pret šaujamieroču brīvu pieejamību noskaņotus jauniešus.

Lai gan tie nebija lielākie galvaspilsētā pieredzētie protesti, tie bija vērienīgākie jauniešu protesti kopš Vjetnamas kara, kad notika masveidīgi pacifistu gājieni, kuri noveda pie ASV spēku izvešanas, norāda "New York Times". Laikraksts atzīmē, ka līdz ar protestu vērienīgumu iezīmējās arī vairāki iespējamie nākotnes politiskie līderi, kuri par spīti savam vecumam spēja sarīkot šo protestu un ar emocionālajām runām saviļņot nāciju.

Iepriekšējie ASV Augstākās tiesas lēmumi gan liecina, ka karš pret ASV konstitūcijas otro papildinājumu, kas cita starpā garantē pilsoņa tiesības uz ieroci, būs garš. Tomēr de facto protesta līderes Emmas Gonzalesas teiktais, ka par šiem protestiem nākotnē studenti lasīs mācību grāmatās, varētu būt patiess, lēš medijs.

Pirms nedaudz vairāk nekā nedēļas par Peru prezidentu kļuva Martins Viskara. Viņa apstiprināšanas pirmā nedēļa gan nav pagājusi ar ierasto atslābumu sabiedrībā, kāds daudzviet pārņem pēc intensīvu vēlēšanu kampaņu maratona noslēguma. Tā vietā Peru sabiedrībā nostiprinājusies apātijas pavadīta vilšanās par augsto korupcijas līmeni valstī, vēsta "Reuters".

Politiskie analītiķi brīdina, ka apātiju viegli var nomainīt vardarbīga pretestība un valsts pastāvošās iekārtas gāšana. Bijušais viceprezidents Viskara valsts galvas krēslā nokļuva pateicoties tam, ka viņa priekšgājējs Pedro Pablo Kučinskis atkāpās no amata, lai pret viņu neuzsāktu impīčmenta procedūru par apsūdzībām "vēsturiski lielākā kukuļa" pieņemšanā no brazīliešu daudznozaru konglomerāta "Odebrecht".

Turklāt Kučinskis tikai pērnā gada nogalē apžēloja agrāko diktatoru Alberto Fudžimori, lai tādējādi atpirktos no Fudžimori politiskajiem atbalstītājiem, kuri jau tobrīd draudēja uzsākt impīčmenta procedūru. Sākās protesti, kas aizvien auga, atklājoties jauniem Kučinska pārkāpumiem. Lai gan viņa nomaiņa ar Viskaru tika saskatīta kā politiskās krīzes risinājums, valdībai no sevis sabiedrības uzmanību tomēr nav izdevies novērst, un neapmierinātība valstī tikai augot.

Gandrīz ikgadēji tiek ziņots par vaļu masveidīgām pašnāvībām, tiem metoties kādas valsts smilšu pludmalēs. Šonedēļ šādā lēnā un mokošā nāvē devās vairāk nekā 140 vaļi Austrālijas dienvidrietumu baltajās smiltīs. Krastā metās vairāk nekā 150 vaļi, no kuriem, pateicoties glābējiem, sešus izdevās glābt, nogādājot viņus atpakaļ dziļākos ūdeņos, vēstīja BBC.

Joprojām nav izdevies noskaidrot, kāpēc aizvien jauni vaļu bari gadu no gada metas krastā. Tiek uzskatīts, ka tas notiek neapzināti, lielajiem zīdītājiem kļūdoties navigācijā. Dažkārt tiek vainotas cilvēku izmantotās tehnoloģijas, īpaši komunikācijā izmantotie sakaru līdzekļi, tomēr vaļu mešanās krastā tiek fiksēta jau vairākus gadsimtus. Citi uzskata, ka vainojama kāda slimība.

Portāls "Eco Watch" raksta, ka masveidīgākā vaļu mešanās pludmales smiltīs pieredzēta tieši pirms simtgades – 1918. gadā. Toreiz Jaunzēlandes pludmalē noslāpuši ap 1000 pasaulē lielāko zīdītāju. Vēl pērn līdzīgs gals Jaunzēlandē piemeklēja aptuveni 400 vaļu. Tikmēr šonedēļ notikusī traģēdija ir viena no vērienīgākajām Austrālijā pēdējās desmitgadēs.

Pirms vairākām nedēļām ASV medijos pirmoreiz izskanēja informācija par Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) operāciju, kas novērsusi džihādistu teroristu grupējuma plānu spridzināt restorānu Kolumbijas galvaspilsētā Bogotā. Šonedēļ nāca klajā vairāki fakti, kas šo daudzu apšaubīto džihādistu plānu rīkot sprādzienu tālu no savas ierastās darbības zonas tomēr apstiprināja.

Sākotnējā informācija šķita visai neticama, ņemot vērā, ka tradicionāli katoļticīgajā Kolumbijā ir niecīgs musulmaņu īpatsvars, turklāt tajā jau pastāv spēcīgi grupējumi, kuri cieši saistīti ar kreiso politiku, narkokarteļiem vai abiem iepriekšminētajiem. Šonedēļ publiskotā informācija vienlaikus apstiprināja gan to, ka FIB operācija nav bijusi tikai bauma, gan iezīmēja jaunu tendenci "Daesh" darbībā.

Izmeklētāju iegūtie pierādījumi tagad apstiprinājuši, ka kubietis Rauls Gutjerezs (attēlā) bija guvis džihādistu Spānijas un Marokas atzaru finansiālu atbalstu, lai radītu bumbu, kuru plānoja uzspridzināt restorānā, kurā pats strādāja, raksta "The Daily Beast". Mērķis bijuši ASV diplomāti, kuri šo iestādi bieži apmeklējuši.

Vienlaikus atklātais plāns norāda, ka "Daesh" sākuši paplašināt savu rekrūšu mērķauditoriju, kurā tagad var ietilpt ne tikai radikalizēti musulmaņi, bet arī citi Rietumu vai "kapitālistiskās sistēmas" ienaidnieki. Turklāt šāds pavērsiens nozīmē, ka pat islāma teroristu līdz šim netraucētais kontinents vairs nevar tikt uzskatīts par pilnībā drošu.