Vācijas imigrācijas dienests netic jaunajiem kristiešiem no Austrumiem  (114)

Islāmticīgajiem imigrantiem, kuri pāriet kristietībā, par šādu soli, piemēram, Irānā draud cietumsods, bet Afganistānā – pat nāve. Ņemot vērā šos draudus, imigranti cer, ka Vācijas likumdošana pasargās viņus no izsūtīšanas atpakaļ uz valsti, kur viņiem draud vajāšana un apspiešana reliģiskās piederības maiņas dēļ.

Tomēr, kā liecina Berlīnes Trīsvienības luterāņu baznīcas aplēses, gandrīz 90% jauno draudzes locekļu pieteikumu vienalga saņemot atteikumu. No 1600 draudzes locekļiem gandrīz 1400 ir afgāņi un irāņi, turklāt daļa no viņiem bijuši kristieši jau sen, taču vairumam draud izsūtīšana.

Atteikuma vēstulēs lielākoties iekļautas standarta frāzes, kas apšauba personas patieso ticību, lai gan ierēdņi, kas izskata šos jautājumus paši nekādi neesot saistīti ar reliģijām, medijam stāsta draudzes mācītājs Gotfrīds Martenss. "Domāju, ka sekulāra valsts nav spējīga un nedrīkst izdarīt šādus spriedumus par cilvēku ticību," viņš norāda.

Tikmēr Kristīgās Sociālistu savienības pārstāve Andrea Lindholca "Vice" skaidro, ka atteikumi neesot politiski motivēti. "Tiekot izskatīti dažādi dzīves aspekti. Kā persona vadīja dzīvi savā valstī? Kā viņš praktizēja ticību savā valstī? Kādēļ viņš pārgāja citā ticībā un dzīvo pēc šī notikuma? To ņemot vērā, mācītāja viedoklis var būt tikai kā viens arguments, bet ne vienīgais."

Viņa arī skaidroja, ka pāriešana kristietībā nenodrošinās patvēruma piešķiršanu pat tad, ja cilvēkam dzimtajā zemē par to draud kādas sekas."Nevēlos izslēgt, ka ir pieļautas kļūdas, tomēr tas ir smags jautājums, uz kuru nekad nebūs iespējams saņemt apmierinošu atbildi."

Uzturēšanās atļauju atteikumu īpatsvars ievērojami palielinājies pēc tam, kad kanclere Angela Merkele pagājušajā gadā priekšvēlēšanu laikā saņēma skarbu kritiku par pārāk draudzīgu attieksmi pret imigrantu uzņemšanu. Kopš 2015. gada Vācija ir izskatījusi vairāk patvēruma pieteikumus nekā visas pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis kopā.