Streika galvgalī ir valsts dzelzceļu kompānijas SNFC darbinieki, bet skarti ir arī enerģētikas un atkritumu apsaimniekošanas sektori. Streikā piedalās četras galvenās dzelzceļa darbinieku arodbiedrības.
Streikā piedaloties ap 77% SNFC vilcienu mašīnistu un 34% no kopējā kompānijas darbinieku skaita. Otrdien reisos dodas vien katrs astotais ātrvilciens un katrs piektais reģionālais vilciens, ziņo BBC.
Streiks ir līdz šim lielākais izaicinājums kopš pērnā gada maija amatā esošajam Makronam.
Papildu jau ceturto dienu streiko arī lidsabiedrības "Air France" darbinieki, kas pieprasa par 6% palielināt algas. Kompānija nodrošina 75% no saviem lidojumiem.
Arodbiedrības aicina arī atkritumu savācējus iestāties par nacionāla dienesta izveidošanu un labākiem pensionēšanās nosacījumiem. Strādnieki ir bloķējuši dažus atkritumu pārstrādes kompleksus.
Uz streiku nodarbinātos aicina arī enerģētikas sektora arodbiedrības, pieprasot pārtraukt enerģijas tirgus liberalizāciju, un pārskatīt regulējumu.
Streikam pievienojušies arī tūkstošiem studentu, kas ir pret stingrākiem iestāšanās noteikumiem universitātēs.
SNFC darbinieki bauda samērā dāsnus darba nosacījumus, tostarp automātisku ikgadējo algas palielinājumu, pirmstermiņa pensionēšanos, 28 dienu apmaksāto ikgadējo atvaļinājumu un aizsardzību pret atlaišanu. Darbinieku tuvākie radinieki ar vilcieniem var braukt bez maksas, skaidro BBC.
Makrona reformas nozīmē daļas privilēģiju zaudēšanu.
Arodbiedrības gan norāda, ka ar streiku vēlas aizsargāt visu valsts sektoru, ne tikai dzelzceļa darbiniekus.
Makrona valdība vēlas pakāpeniski pārtraukt īpašos līgumus ar SNCF, piedāvājot jaunos līgumus slēgt pēc tādiem nosacījumiem, kā citās nozarēs. Mērķis ir no 2023. gada ļaut SNCF darboties konkurences apstākļos, kā to paredz Eiropas Savienības (ES) prasības. Pašlaik SNCF ir 46,6 miljardu eiro liels parāds.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
