Krievijas Čečenijas Republikas prezidents Ramzans Kadirovs izziņojis gatavību būvēt ceļu uz kaimiņos esošo Gruziju, vēsta "Eurasia Net". Par šo ieceri notiekot pārrunas arī ar Krievijas valdību.
Šis esot tikai viens no četriem vērienīgiem infrastruktūras projektiem, kurus vēlas īstenot Čečenijas līderis. Groznija vēlas panākt arī ātrgaitas dzelzceļa izbūvi, kas to savienotu ar Maskavu, renovēt lidostu, kā arī rekonstruēt republikas esošos ceļus.
Paziņojums par ātrgaitas šosejas izbūvi sekojis pēc tiešo diplomātisko attiecību uzlabošanās starp Gruziju un Čečeniju. Groznijas mērs janvārī apmeklējis gruzīnu kūrortpilsētu Batumi. Viņa vizītes iemesls līdz šim nav atklāts, taču tas noticis drīz pēc Gruzijas īstenotajām pretterorisma operācijām Čečenijas pierobežā pērnā gada nogalē.
Medijs atzīmē, ka Kaukāzā infrastruktūras izbūve izsenis bijusi sarežģīts uzdevums, ņemot vērā gan ģeogrāfiskos, gan politiskos šķēršļus. Piemēram, patlaban starp Gruziju un Krieviju esot tikai viens atvērts robežpunkts. Savukārt kopš 90. gadiem slēgts vienīgais dzelzceļa pārejas punkts, kas ved caur separātisko Abhāziju.
Šobrīd no Groznijas uz Tbilisi var nokļūt caur Ingušetijas un Ziemeļosetijas-Alānijas Republikām:
Kopš 90. gadiem vairākkārt arī rosināti dažādi infrastruktūras projekti. No tiem vairāki paredzēja ceļu izbūvi caur Argunas ieleju, kuru čečenu karotāji izmantoja kā apgādes ceļu, lai apietu Krievijas spēkus. Pēc pirmā čečenu kara pa to uz Gruziju devās viesstrādnieki, taču spēcīgo nokrišņu dēļ pa ieleju pārvietoties varēja tikai piecus mēnešus gadā. Šis ceļš pilnībā tika slēgts otrā čečenu kara laikā, Gruzijai pakļaujoties Krievijas spiedienam. Savukārt vēlāk netika atvērts Gruzijas un Krievijas saspīlēto attiecību dēļ pēc Krievijas iebrukuma 2008. gadā.
Kadirovs plānus izbūvēt ceļu uz kaimiņvalsti pirmoreiz izziņoja 2014. gadā, bet tolaik Tbilisi šādu projektu vērtēja kā neuzticamu. Kopš tā laika runas par projektu apsīka, un arī tagad Gruzijas puse Kadirova izteikumus nekomentē.