Krievijai trešdien Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijā (OPCW) nav izdevies panākt, ka tā tiek iekļauta šīs organizācijas izmeklēšanā par 4. martā Solsberi, Lielbritānijā, notikušo bijušā Krievijas dubultaģenta Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas saindēšanu.
"Diemžēl mums neizdevās iegūt divas trešdaļas balsu šī lēmuma atbalstam. Bija nepieciešams kvalificētais vairākums," žurnālistiem sacīja Krievijas vēstnieks Aleksandrs Šulgins. "Šis priekšlikums bija par dubultizmeklēšanu, ko vadītu Krievija un Apvienotā Karaliste. OPCW ģenerāldirektors būtu vidutājs," viņš sacīja.
Lielbritānija un ASV bija valstu vidū, kas balsoja pret šo priekšlikumu kopā ar citām valstīm, "kas sekoja šim paraugam Eiropas Savienības un NATO disciplīnas spiestas." Tomēr Šulgins uzsvēra, ka Krievija saņēmusi Irānas, Ķīnas un dažu Āfrikas valstu atbalstu. OPCW izpildpadomē no 41 valsts 23 balsojušas par labu Krievijas un Irānas priekšlikumam vai atturējušās. "Maskas ir norautas," pēc spraigu sarunu dienas viņš sacīja preses konferencē Krievijas vēstniecībā.
Sešas valstis balsojušas par Krievijas priekšlikumu, 15 bijušas pret un 17 atturējušās. Pēdējā grupā pamatā bijušas nepievienojošos valstu kustības valstis, ziņu aģentūrai AFP apliecināja avoti diplomātu aprindās. "Apvienotā Karaliste un ASV nodemonstrēja pilnīgu starptautisko tiesību neievērošanu," sacīja Krievijas diplomāts. "Viņiem vienkārši ir bail no patiesības."
Sākoties sanāksmei, kas tika sasaukta pēc Krievijas iniciatīvas, Londona kā perversu raksturoja Maskavas priekšlikumu par kopīgu Skripaļu saindēšanas izmeklēšanu. Lielbritānija veic pati savu izmeklēšanu ar OPCW ekspertu neatkarīgu tehnisko atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
