Nedēļa pasaulē: Saudarābi atmaigst pret Izraēlu, mirst Mandela, un zinātnieki nobildē Ikaru  (14)

Ne mazāk būtiska izvērsusies politikas iejaukšanās digitālajā pasaulē – "Facebook" vadītājs bija spiests taisnoties vismaz 87 miljonu cilvēku profilu datu noplūdē, bet "YouTube" birojā šonedēļ notika traģiska apšaude, kuras iemesls gan izrādījās personisks. Savukārt Latvijā lielu interesi radīja Baltijas valstu prezidentu vizīte Vašingtonā, Krievijas raķešu izmēģinājumi un Krievijas brīdinājums reaģēt uz mūsu valsts izglītības sistēmas pāriešanu uz mācībām tikai latviešu valodā.

Tikmēr virkne notikumu bijuši pārāk reģionāli vai tikai nupat klusām sākušies, lai starptautisko vidi saviļņotu jau rīt. Iepazīstinām ar pieciem no tiem:

Pirms nedēļas, 2. aprīlī, 81 gada vecumā mira Nelsona Mandelas šķirtā sieva, bijusī ministre un līdz pat nāvei politikā aktīvā Vinija Medikizela Mandela.

Vinijas vārds nenoliedzami ir ierakstīts Dienvidāfrikas Republikas vēsturē, tomēr viņas personība tiek vērtēta visai kontraversāli. Politikā aktīvā sieviete uzturēja dzīvu cīņu par tautas brīvību laikā, kad viņas vīrs atradās apcietinājumā. Pret aparteīda Cīnītāja pat tika dēvēta par "nācijas māti".

Tomēr Vinijas darbība, lai panāktu izvirzītos mērķus, vērtēta neviennozīmīgi. Cīņā par antiaperteīda kustības "Āfrikas Nacionālais kongress" mērķiem viņa pat atbalstīja kustības pretinieku spīdzināšanu un nogalināšanu, tostarp bēdīgi slavena ir viņas dalība kāda 14 gadus veca zēna slepkavībā, atzīmēja "Spectator". Turklāt liela daļa pretinieku spīdzināšanu un nogalināšanu notikušas īpaši zvērīgā veidā, ap cilvēku kaklu apliekot velosipēda gumijas kameras vai riepas un tās aizdedzinot.

Dažādo uzskatu dēļ no vīra viņa šķīrās 1992. gadā – salīdzinoši neilgi pēc tam, kad Nelsons tika izlaists no cietuma (oficiāli gan šķiršanās tika nokārtota 1996. gadā). Tūlīt pēc aparteīda režīma beigām 1994. gadā viņa kļuva par ministri, bet drīz tika apsūdzēta korupcijā un 1996. gadā amatu bija spiesta pamest.

Pirms aptuveni nedēļas Javas jūrā pie Indonēzijas ostas pilsētas Balikpapanas plīsa naftas cauruļvads. Naftas noplūdes dēļ izsludināts ārkārtas stāvoklis, un ilgtermiņā vēl vairāk cietis Indonēzijas tēls – valsts jau sen tiek kritizēta kā viena no dabai nedraudzīgākajām un piesārņotākajām.

Šis incidents daudziem atgādināja 2010. gadā 20. aprīlī notikušo naftas noplūdi Meksikas līcī, kad sprādzienā uz "British Petroleum" īrētas dziļurbuma platformas bojā gāja 11 strādnieki, bet divas dienas pēc sprādziena naftas ieguves platforma nogrima, un sākās naftas noplūde, kas tiek uzskatīta par vērienīgāko naftas ieguves vēsturē.

Šoreiz gan netiek vainotas kādas sistemātiskas problēmas, kā tas bija 2010. gada traģēdijā. Indonēzijas incidentu izraisījis ogļu kuģis, kas aizķēris cauruļvadu un to vilcis pa gultni līdz tas plīsis, vēstīja "Reuters". Noplūde patlaban ir jau apturēta, bet paredzams, ka glābšanas darbi varētu turpināties pat mēnešiem ilgi.

Izsenis Rietumu pasaulē tiek salīdzināts noziedzības līmenis ASV un Lielbritānijā, izvērtējot slepkavību skaitu anglofonās pasaules vecās un jaunās daļas megapolēs Ņujorkā un Londonā. Nupat konstatēts jaunākajā vēsturē iepriekš nebijis gadījums, kad Londonā tas pārsniedzis Ņujorkas līmeni, ziņo "Indepenent".

Lai gan pasaulē bīstamāko pilsētu desmitniekā pēdējo desmitgadi turas dažādas Meksikas, Brazīlijas un Venecuēlas metropoles, un gan Ņujorka, gan Londona ir tālu no pasaulē bīstamāko pilsētu piecdesmitnieka un neatrodas rangu augšgalā pat katra savā valstī, šis rādītājs nereti tiek izmantots kā indikators kopējā noziedzības līmeņa pārmaiņām valstīs.

Šogad Londonā nošauti un nāvējoši sadurti vairāk cilvēku nekā iepriekš, taču Londona Ņujorku apsteigusi arī tādēļ, ka noziedzības līmenis amerikāņu megapolē krities. Tas gan sarucis tikai šobrīd, jo vēl pērnais gads tika atzīmēts kā viens no slepkavībām "bagātākajiem" kopš pagājušā gadsimta vidus.

Savukārt Londonā palielinājies ar organizēto noziedzību saistīto slepkavību skaits, uzbrukumi ar nazi un skābi, turklāt pēdējos gados samazināts policistu skaits. Britu prese arī atzīmē, ka situāciju spilgti raksturo apstāklis, ka starp brīdi, kad ziņojums par slepkavību līmeni Londonā tika publiskots, un brīdi, kad par to nākamajā rītā ziņoja drukātā prese, šogad noslepkavoto cilvēku skaits palielinājies vēl par trim un šobrīd sasniedz vismaz 50.

Pagājušajā nedēļā zinātnieki beidzot žurnālā "Nature Astronomy" publicēja jau pērn uzņemtu zvaigznes – zilā milža – Ikara fotogrāfiju. Ikars līdz ar to kļuvis par visu laiku tālāko nofotografēto zvaigzni, raksta "Astronomy" .

Aptuveni deviņus miljardus gaismas gadu no Zemes esošais Ikars gan neesot tālākais fiksētais debesu ķermenis. Līdz šim fiksētas arī galaktikas un gamma starojums, kas nāk no vēl tālākiem visuma "nostūriem".

Zinātnieki norāda, ka parasti šo zvaigzni nevarot redzēt, bet šoreiz tās gaismu līdz mums ("Hubble" teleskopa lēcai) atnesis tāds fenomens kā gravitācijas radīts izliekums – gaismas starus no Ikara izliecis kāds cits debesu ķermenis, kas atrodas tuvāk Zemei.

Plašās reformas Saūda Arābijā uzsākušais kroņprincis Muhameds bin Salmans pagājušajā nedēļā pēkšņi paziņoja, ka gan palestīniešiem, gan ebrejiem ir tiesības uz savu zemi. Šāda retorika līdz šim nākusi no daudzu valstu līderiem, bet Saūda Arābija jau kopš pagājušā gadsimta vidus līdz šim ne reizi vien paziņojusi, ka vēlas Izraēlas iznīcināšanu.

Par spīti tam, ka Saūda Arābija gadiem bijusi viena no galvenajām arābu valstīm, kas iestājusies pret Izraēlu starptautiskajā līmenī, pēdējos gados starp abām valstīm manāma sadarbība. Cita starpā izskanējis, ka abas valstis dalās izlūkošanas informācijā, ko gan abas puses līdz šim noliegušas.

Šīs pārmaiņas tiek skaidrotas ar prinča centieniem uzlabot valsts tēlu Izraēlu atbalstošo Rietumu valstu, īpaši ASV, politiķu acīs. Turklāt Izraēla saudārābiem gadiem bijis tikai otrās klases ienaidnieks, kamēr abus vieno naids pret ienaidnieku numur viens - Irānu.