Pēc vairāk nekā 80% balsu saskaitīšanas konstatēts, ka "Fidesz" un tās satelītorganizācija Kristīgi demokrātiskā tautas partija (KNDP) saņēmusi 49,3% balsu, paziņojis Nacionālais vēlēšanu birojs. Līdz ar to šīs partijas ieguvušas vismaz 133 no 199 deputātu vietām, saglabājot divu trešdaļu vairākumu, kas tām ir arī līdzšinējā parlamenta sastāvā.
Pēc rezultātu paziņošanas 54 gadus vecais Orbāns sacīja, ka izcīnīta vēsturiska uzvara. "Dārgie draugi, mums aiz muguras ir liela cīņā, mēs panācām vēsturisku uzvaru - mēs ieguvām iespēju, mēs radījām sev iespēju aizsargāt Ungāriju," viņš teica, uzrunājot atbalstītājus.
Otrajā vietā ir lielākais opozīcijas spēks - galēji labējā partija "Kustība par labāku Ungāriju" ("Jobbik") - ar 20% balsu, tai seko Sociālistiskā partija (MSZP) ar 12,2% balsu un zaļo partija "Politika var būt citāda" (LMP) ar 6,8% balsu.
Aktivitāte šajās vēlēšanās sasniegusi 68,8%, un līdz ar to bijusi par apmēram septiņiem procentpunktiem lielāka nekā iepriekšējās vēlēšanās pirms četriem gadiem. Balsstiesības ir astoņiem miljoniem Ungārijas pilsoņu.
"Fidesz" vēlēšanās izcīnītā pārliecinošā uzvara nostiprina Orbāna pozīcijas, ļaujot viņam palikt premjerministra amatā un turpināt savu pret imigrāciju vērsto politiku.
Kopš migrācijas krīzes kulminācijas 2015.gadā Orbāns pozicionējis sevi kā nacionālās suverenitātes un kristīgās Eiropas aizstāvi. Viņa stingrā nostāja pret imigrāciju un apvainojumi "Briseles birokrātiem" iemantojuši viņam atbalstītājus Centrāleiropā, sevišķi Polijā, kā arī galēji labējo aprindās Rietumeiropā un citur.
Brisele savukārt kritizējusi Ungāriju par nevēlēšanos piedalīties Eiropas Savienības (ES) bēgļu kvotu shēmā un par likumiem, kas vērsti pret Centrāleiropas Universitāti un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras saistītas ar Ungārijā dzimušo ASV miljardieri Džordžu Sorosu.
Orbāns ir izteicies, ka gadījumā, ja "Fidesz" vēlēšanās zaudētu, Sorosa atbalstīta "internacionālistu valdība" pārvērstu Ungāriju "imigrantu valstī".
Savukārt Orbāna vadītās partijas uzvara, visticamāk, iedrošinās viņu kļūt arvien agresīvākam savos izteikumos un padarīs viņu vēl pievilcīgāku radikāli noskaņoto Eiropas galēji labējo acīs, uzskata institūta "Political Capital" analītiķe Edīte Zguta.
Orbāns priekšvēlēšanu kampaņā pastiprināti vērsies pret Sorosu, savos izteikumos kļūstot ksenofobisks un pat antisemītisks.
Kopš nākšanas pie varas pirms astoņiem gadiem Orbāns ir pārveidojis Ungāriju, tās konstitūciju un valsts iestādes. Viņa valdības nodokļu politika palīdzējusi uzplaukt vidusšķirai un, pateicoties Vācijas autoražotājiem un ES budžeta pārskaitījumiem, uzlabojusies arī ekonomika.
Taču kritiķi Ungārijā un ārvalstīs uzskata, ka Orbāna īstenotās reformas ir kaitējušas demokrātiskajām institūcijām un presei, un viņa vēršanās pret pilsoniskās sabiedrības organizācijām atgādina Krievijas prezidenta Vladimira Putina taktiku.
"Ungārija attālinās no Eiropas un virzās pretī Krievijas ietekmes sfērai," ziņu aģentūrai AFP norādīja sociālistu kandidāts Gergejs Karāčoņs.
Pagājušajā mēnesī Orbāns solīja "morālu, politisku un tiesisku" atmaksu saviem oponentiem pēc vēlēšanām.
"Fidesz" priekšvēlēšanu kampaņa bija koncentrēta galvenokārt uz brīdinājumiem par musulmaņu un afrikāņu imigrantiem, un Orbāns izvairījies no debatēm ar oponentiem, parādoties sabiedrībā tikai rūpīgi izplānotos pasākumos.
Tomēr Orbāna tēlam ir kaitējuši vairāki korupcijas skandāli, kuros iesaistīti viņa sabiedrotie un ģimenes locekļi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
