'Raķetes tiks notriektas': Krievija brīdina ASV neveikt uzbrukumu Sīrijai  (645)

"Es vēlreiz vēlos lūgt atturēties no plāniem, kurus jūs šobrīd attīstāt," otrdien ANO Drošības padomes sanāksmē, vēršoties pie ASV, norādīja Krievijas pārstāvis Vasīlijs Ņebezja.

Viņš arī brīdināja, ka Vašingtonai būs jāuzņemas atbildība par jebkuru "nelegālu militāru piedzīvojumu", ko tā veiks, ziņo raidsabiedrība BBC.

Krievijas vēstnieks Libānā Aleksandrs Zasipkins trešdien nācis klajā ar brīdinājumu, ka Krievija notrieks ASV izšautās raķetes un dos triecienu to palaišanas iekārtām, ziņo Kremļa medijs RT.

ASV prezident Donalds Tramps trešdien uz Krievijas brīdinājumu atbildēja, ka raķetes būs ceļā. “Krievija brīdina notriekt visas un ikvienu raķeti, kas izšautas pa Sīriju. Gatavojies, Krievija, jo tās būs ceļā, jaukas jaunas un “gudras”. Jums nevajadzētu būt sabiedrotajiem ar gāzi slepkavojošam dzīvniekam [prezidentam Bašaram al Asadam], kurš nogalina savu tautu un izbauda to,” Tramps ierakstījis tviterī.

Jāatzīmē, ka Krievijas Ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs jau martā brīdināja, ka Krievija dos atbildes triecienu, ja potenciāla ASV raķešu uzbrukuma gadījumā Sīrijā tiktu apdraudēti tur izvietotie Krievijas karavīri.

Savukārt Rietumvalstis par sestdien Damaskas piepilsētā Dumā notikušo uzbrukumu ir vienojušās strādāt kopā, lai liktu vainīgajiem atbildēt.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja, ka lēmums par triecienu Sīrijas valdības spēkiem varētu tikt pieņemts tuvāko dienu laikā, un ka tas būs vērsts pret objektiem, kas saistīti ar ķīmiskajiem ieročiem.

ASV prezidents Donalds Tramps solīja "spēcīgu" atbildi.

Krievija un tās atbalstītā prezidenta Bašara al Asada valdība noliedz, ka vispār būtu noticis ķīmisko ieroču uzbrukums.

Otrdien ANO Drošības padomē tika noraidītas divas rezolūcijas par iespējamo ķīmisko uzbrukumu izmeklēšanu. Krievija bloķēja ASV iesniegto rezolūciju, kas paredzēja izmeklētāju komandai noskaidrot uzbrukuma vaininieku.

Krievija savukārt iesniedza ASV un citu valstu noraidītu dokumentu, kas paredzēja veikt izmeklēšanu, taču bez mandāta noteikt vainīgos.

Tas "būtu kā vērot ugunsgrēku un konstatēt, ka ir ugunsgrēks, bet neko nedarīt, lai to nodzēstu", Krievijas piedāvājumu komentēja Lielbritānijas vēstniece Karena Pīrsa.

Diskusijas ir reakcija uz iespējamo ķīmisko uzbrukumu pēdējai nemiernieku kontrolētajai Damaskas piepilsētai Dumai, kas noticis 7. aprīlī. Opozīcijas aktīvisti, glābēji un mediķi ziņoja, ka valdības spēki nometuši ar ķīmiskām gāzēm pildītas bumbas, kā rezultātā gājuši bojā vairāk nekā 40 cilvēki.

Krievijas atbalstītā prezidenta Bašara al Asada valdība ķīmiskā uzbrukuma faktu noliedz, liecības no Dumas saucot par safabricējumu. Arī Maskava noliedz, ka būtu noticis ķīmiskais uzbrukums.

Pēc sestdienas uzbrukumiem ar saindēšanās simptomiem uz slimnīcām nogādāti vairāk nekā 500 cilvēki, pārsvarā sievietes un bērni. Pacientiem bijušas elpošanas problēmas, apzilējusi āda un lūpas, no mutēm nākušas putas, acu apdegumi, kā arī bijusi jūtama hloram līdzīga smaka.

Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācija (OPCW) paziņoja, ka ievāc informāciju no visiem iespējamiem avotiem, lai noteiktu, vai ķīmiskās gāzes patiešām pielietotas.

Starptautiskā reakcija uz notikušo bija asa. ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien brīdināja, ka ASV izvērtē, kas ir noticis un kas par to ir atbildīgs, un ka 24 līdz 48 stundu laikā tiks pieņemts lēmums par atbildi.

Lielbritānija un Francija paziņoja, ka sestdienas uzbrukumā ir saskatāmas līdzības ar iepriekš Sīrijā notikušiem ķīmiskajiem uzbrukumiem, kuros tiek vainoti Asada spēki.

Sestdienas uzbrukums nav pirmā reize, kad Sīrijas pilsoņu kara laikā pielietoti ķīmiskie ieroči. 2013. gada augustā ar zarīnu pildītas raķetes tika izšautas pa nemiernieku kontrolētām teritorijām Austrumgutā un Rietumgutā. Incidentā gāja bojā simtiem cilvēku.

ANO izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzbrukumā ir izmantots zarīns. Rietumvalstis norādīja, ka tādu uzbrukumi sarīkot bija pa spēkam tikai Sīrijas valdības spēkiem.

Asada valdība un Krievija šīs apsūdzības noliedza, bet piekrita, ka tiek iznīcināti Sīrijas ķīmisko ieroču krājumi, lai izvairītos no ASV militārā trieciena. Maskava uzņēmās garantēt visa ķīmiskā bruņojuma uzrādīšanu un likvidēšanu.

2017. gada 4. aprīlī notika ķīmiskais uzbrukums nemiernieku kontrolētajai Hān Šeihūnas pilsētiņai. ASV prezidents Donalds Tramps pēc tam deva rīkojumu par raķešu triecienu pa Sīrijas armijas aviobāzi, no kuras uzbrukums noticis.

Damaska un Maskava savu atbildību atkal noliedza. Taču OPCW un ANO kopīgā izmeklēšana jau oktobrī secināja, ka par ķīmisko uzbrukumu Hān Šeihūnai ir atbildīga prezidenta Bašara al Asada valdība.

Izmeklēšanas komanda arī konstatēja, ka valdības spēki vismaz trīs reizes kara laikā kā ieroci izmantojuši hlora gāzi.

Turpinot noliegt Damaskas vainu ķīmiskajos uzbrukumos, Krievija regulāri ANO Drošības padomē bloķē vēršanos pret Damasku un traucē izmeklēšanu. ANO un OPCW izmeklēšana tika pārtraukta, kad ANO Drošības padomē Krievija bloķēja tās turpināšanu.

Arī par 7. aprīļa uzbrukumu Krievija otrdien ANO Drošības padomē uzlika veto rezolūcijai par izmeklēšanas sākšanu ar tiesībām noteikt vainīgo.

Sīrijas pilsoņu karš sākās 2011. gadā, kad tautas protesti pret Bašara al Asada valdību pārauga vardarbība. Krass pilsoņu kara pavērsiens par labu strupceļā nonākušajiem Asada spēkiem notika 2015. gada rudenī, kad Damaskas pusē karā aktīvi iesaistījās Krievija.

Ar Krievijas, Irānas un Libānas grupējums "Hezbollah" palīdzību valdības spēkiem ir izdevies atgūt plašas teritorijas. Šogad februārī Asada spēki sāka ofensīvu pret nemiernieku kontrolēto Austrumgutu Damaskas pievārtē, veicot intensīvu bombardēšanu.

Martā reģionu izdevās sadalīt trīs izolētās daļās. Saskaroties ar neizbēgamu sakāvi aplenkumā, nemiernieku grupas no divām aplenktajām kabatām piekrita evakuēties uz Sīrijas ziemeļiem.

Taču Dumu kontrolējošais grupējums "Jaysh al-Islam" turpināja pretestību. Pārrunām ar valdību nonākot strupceļā, piektdien atsākās Dumas bombardēšana.