Pāvests atzīst, ka 'nopietni kļūdījies' Čīles pedofilijas skandālā  (36)

"Es atvainojos visiem, ko esmu aizskāris un atvainošos personīgi, tiekoties nākamajās nedēļās," vēstulē Čīles bīskapiem norādījis pāvests.

Čīli iepriekš satricināja pedofilijas skandāls, jo 2015. gadā pāvesta iecelto bīskapu Huanu Barrosu seksuālās vardarbības upuri jau iepriekš apsūdzēja priestera Fernando Karadimas seksuālo noziegumu slēpšanā un līdzdalībā. Savukārt pāvests nostājās bīskapa pusē.

Francisks, kurš vizītē Čīlē uzturējās janvārī, Barrosu aizstāvēja, sakot, ka viņš ir apmelojumu upuris.

Pēc tam viņš nosūtīja uz Čīli un Ņujorku Maltas arhibīskapu Šarlu Šiklunu, Vatikāna seksuālo noziegumu izmeklētāju, lai viņš intervētu upurus.

Pāvests tagad paziņojis bīskapiem, ka vēlas pārspriest Šiklunas atklājumus ar viņiem, kā arī aicinājis sadarboties, lai atjaunotu rāmumu Čīles katoļu baznīcā un "labotu skandālu tik daudz, cik iespējams, un atjaunotu taisnīgumu".

Romas pāvests Francisks jau iepriekš atvainojies par saviem izteikumiem Čīlē, kurā viņš klātesošos šokēja, apsūdzot pedofilijas upurus apmelošanā.

Francisks iepriekš paziņoja, ka tikmēr, kamēr nebūs redzējis pierādījumu tam, ka viņa ieceltais Osorno bīskaps Barross bijis līdzdalībnieks priestera pedofila Karadimas seksuālo noziegumu slēpšanā, šādas apsūdzības Barrosam ir "apmelošana".

Pāvesta izteikumi izraisīja šoku čīliešos un tūlītēju reakciju no upuru un viņu aizstāvju puses. Viņi atzīmēja, ka Vatikāns uzskatījis apsūdzības par pietiekami ticamām, lai 2011. gadā piespriestu Karadimam "grēku nožēlošanu un lūgšanas" uz mūžu par viņa noziegumiem. Kāda Čīles tiesnese arī atzina apsūdzības par ticamām, sakot, ka Karadimas noziegumiem netrūkst pierādījumu, lai gan viņai nācās atcelt kriminālapsūdzības noilguma dēļ.

Karadimas upuri jau 2002. gadā ziņoja baznīcai par viņa noziegumiem kādā Santjago draudzē, bet baznīcas amatpersonas atteicās tam ticēt. Tikai tad, kad upuri 2010. gadā sāka izteikt apsūdzības publiski, Vatikāns sāka izmeklēšanu, kas noveda līdz Karadimas atcelšanai no priestera amata.

Emeritētais Santjago arhibīskaps vēlāk atvainojās, ka neesot uzreiz noticējis upuriem.

Francisks 2015. gadā atvēra šī skandāla radītās brūces, ieceļot Karadimas protežē Barrosu par Osorno bīskapu. Karadimas upuri apgalvo, ka Barross zinājis par Karadimas nodarījumiem, bet neko nav darījis, savukārt Barross to noliedz.

Francisks Čīles apmeklējuma laikā publiski lūdza piedošanu par priesteru pedofilijas skandāliem un pēc tam tikās ar nelielu upuru grupu.

Savukārt vēlāk pāvests runāja jau citā tonī, kad kāds Čīles žurnālists jautāja viņam par Barrosu.

"Es runāšu tajā dienā, kad man sniegs pierādījumu pret bīskapu Barrosu," sacīja Francisks. "Nav ne mazākā pierādījuma pret viņu. Tas viss ir apmelošana. Vai tas ir skaidrs?"

Francisks bija aizstāvējis Barrosa iecelšanu par bīskapu arī iepriekš. Ziņu aģentūra AP ziņoja, ka Vatikāns 2014. gadā bija tā nobažījies par Karadimas lietas sekām, ka bijis gatavs lūgt Barrosu un vēl divus bīskapus atkāpties un doties gadu ilgā atvaļinājumā.

Tas tomēr nenotika un Barross 2015. gadā tika nosūtīts uz Osorno diecēzi, kur viņa ierašanās ir radījusi šķelšanos un daudzi ticīgie un priesteri viņu neatzīst par savu bīskapu.