"Kohēzijas un strukturālajai politikai ir jādod ieguldījums mūsu kopējo Eiropas vērtību un likuma varas stiprināšanā," amatpersona sacīja Luksemburgā pirms sanāksmes, kurā notiks debates par to, kā sadalīt attīstības finansējumu bloka daudzgadu budžetā pēc 2020. gada.
Viņa izteikumi ir vāji slēpts brīdinājums tādām ES austrumdaļas valstīm kā Polija un Ungārija, kurām ES amatpersonas pārmet, ka tās graujot demokrātijas standartus, tādus kā tiesu un mediju neatkarība.
Vācija arī vēlas, lai tās ES valstis, kas uzņem Sīrijas un citu valstu bēgļus, tiktu godalgotas ar lielāku finansējumu, tomēr noliedz, ka tās mērķis būtu sodīt valstis, kas bēgļus uzņemt atsakās, tādas kā Polija, Ungārija un dažas citas Austrumeiropas valstis.
Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Zviedrija, Dānija, Somija un Beļģija norādījušas, ka dalībvalstīm ir jārespektē likuma vara, lai tās varētu saņemt tā dēvēto kohēzijas finansējumu, sacīja ES diplomāti.
Augsta ranga ES amatpersona sacīja, ka debatēm Luksemburgā būs "politisks raksturs" un tajās netiks izskatīti konkrēti skaitļi. Viņš piebilda, ka tiks izskatīts jautājums par nosacījumiem, tomēr plašāk šo tēmu neizvērsa, vien norādīja, ka tie nebūs saistīti ar bēgļu uzņemšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
